Atbildes, kuras tu meklē

Saimnieciskā dzīve
Likumdošana un tiesības


13.-20.gs.

Pagasts Baltijā

1. Par pagastu baltu zemēs, bet par vaku Baltijas somu apdzīvotajā teritorijā sauca nodokli, ko zemnieki 2-4 reizes gadā maksāja kungam. Nozīmīgākais bija Miķeļu pagasts pēc ražas novākšanas. Pagasta ievākšanas laikā zemnieki jeb pagasta devēji pagasta ievācējiem jeb pagasta ņēmējiem rīkoja dzīres, kuras sauca par pagasta dzīrēm. Tās organizēja pagasta vecākais. Domājams, ka līdz vāciešu ienākšanai pagasta vai vakas ievākšanas tiesības piederēja vietējās sabiedrības virsotnēm. 13.gs. tās piesavinājās jaunie Livonijas zemes kungi. Livonijas ordeņa un zemgaļu 1272.g. noslēgtajā līgumā bija noteikts, ka pagasta ņēmējs ir ordeņa fogts. Citos senās Latvijas un Igaunijas novados apstākļi bija līdzīgi. Pagasta kā nodokļa lielo nozīmi Livonijas zemes kungu dzīvē apliecina tas, ka vācieši atlika pat tiesas prāvas, kamēr fogts atgriezās no pagasta. Uz pagasta ņemšanu (arī "jāšanu", "saukšanu", "noturēšanu") fogts parasti devās kopā ar tulku un skrīveri, dažreiz palīgos tika pieaicināti vasaļi.

2. Par pagastu sauca arī nodevu maksāšanas termiņu.

3. Par pagastu sauca arī iedzīvotāju kopienu jeb pagasta devēju apvienību ar noteiktu teritoriju, administratīvo un tiesu iekārtu. Vienā pagastā varēja ietilpt viens vai vairāki ciemi. Muiža pagastā neietilpa.

4. Administratīvi teritoriālā vienība Latvijā. Pēc Baltijas guberņu pašvaldības likuma pieņemšanas (1866) pagasti atbrīvojās no muižnieku uzraudzības. Tika izveidota pagasta pašvaldība, kuras priekšgalā atradās no muižas neatkarīgs pagasta vecākais un pagasta valde.

Latvijas Republikas laikā 20.gadu sākumā par pagasta augstāko pārvaldes orgānu kļuva pagasta padome, tās izpildorgāns bija pagasta valde; darbojās arī pagasta revīzijas komisija. Pēc 15.maija valsts apvērsuma (1939) pagasta padomes tiesības tika ierobežotas, iekšlietu ministrs ieguva tiesības atcelt pagasta amatpersonas.

Pēc 2.pasaules kara, kad sākas padomju administratīvā reforma, pirmie tika likvidēti pagasti. 1945 III par teritoriālā iedalījuma pamatu Latvijā noteica ciemu.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012