Atbildes, kuras tu meklē
Asotes pilskalns
Ķentes pilskalna un apmetnes apbūve

Saimnieciskā dzīve
Kultūra
Pilsētas un novadi


2.gt. pr. Kr. - 2.gt. sākums

Pilskalns

Nocietināta dzīvesvieta, kuru ierīkoja ar dabiskām vai īpaši izraktām gravām norobežotā vai savrupā pacēlumā, retāk purva saliņā. Raksturīgākās pilskalna pazīmes ir pakalna līdzenā virsma jeb plakums, kas piemērots mītņu ierīkošanai, nostāvinātas nogāzes, kurās bieži izveidotas terases papildus aizsargkonstrukcijām (torņi, guļbaļķa un stāvbaļķu sienas), vaļņi un grāvji. Pastāvīgi apdzīvotajiem pilskalniem izveidojies kultūrslānis jeb noslāņojumu sistēma, kas satur apbūves paliekas, satrūdējušas organiskas vielas, oglītes, dažādas senlietas un citas arheoloģiski konstatējamas liecības. Pilskalna tipa dzīvesvietas veidojās jau agro metālu laikmetā (nocietinātās apmetnes), visintensīvāk pilskalni apdzīvoti un nocietināti vēlajā dzelzs laikmetā, kad to tuvumā radās arī senpilsētas. Šajā laikā pilskalni kļuva par sava novada saimniecisko un administratīvi politisko centru, bet lielākie pilskalni - par atsevišķu zemju vai valstisko veidojumu centru (Mežotnes pilskalns, Jersikas pilskalns, Kokneses pilskalns, Tērvetes pilskalns, Talsu pilskalns, Daugmales pilskalns, Aizkraukles pilskalns). Kaut arī daži pilskalni bija apdzīvoti vēl 13 - 14.gs., kā dzīvesvietas tips tie zaudēja nozīmi.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012