Atbildes, kuras tu meklē
Rīgas Doms
J.Ulenbroka kapa plāksne
Rīgas Doma kolonnas kapitelis. 13.gs.
Rīgas Doma kancele
Rīgas Doms no austrumu puses
Rīgas Doma krusteja
Rīgas Doms 1775. gadā
Bīskapa Alberta Bukshēvdena statuja
"Tev mūžam dzīvot, Latvija!"

Reliģija
Kultūra
Pilsētas un novadi


13-20.gs.

Rīgas Doms

Sv. Marijas katedrāles jeb Rīgas Doma (kopā ar domkapitula klosteri) pamatakmens likts 1211. Šo dievnamu sāka celt ap 1215 kā trīsjomu baziliku ar šķērsjomu un taisnstūra kora (altāra) daļu, ko noslēdza 3 pusaploces apsīdas. Ap 1270 bija pabeigti galvenie būvdarbi. Sv.Marijas katedrāle bija Rīgas arhibīskapa dievnams. Tā plānojums radniecīgs Lībekas Sv.Marijas katedrālei.

Rīgas Doma senākās daļas mūrētas no rūpīgi apskaldītiem kaļķakmens blokiem. 13.gs. 2.ceturksnī sāka veidot plēstu akmeņu mūri ar ķieģeļu apšuvumu. Skulpturālie rotājumi šā dievnama celtniecībā izmantoti atturīgi, gk. kolonnu kapiteļos un velvju konsolēs. Māksliniecisko tēlu gk. veido būvmasu varenums, grandiozie telpu izmēri, konstrukcijas stabilitāte, formu ģeometriskā precizitāte. Rīgas domu pieņemts uzskatīt par Livonijas sakrālo celtņu būvniecības paraugu-aizsākumu skarbas bazilikālas halles tipa celtnei ar vienu uz R orientētu torni un velvju krustveida balstiem.

Līdz 1547.g. ugunsgrēkam Rīgas Doma torņa mūra daļa noslēdzās ar 4 stāviem zelmeņiem, virs kuriem pacēlās slaida piramīda. Torni atjaunojot, tā izskats tika mainīts (smailes augstums 33 m). 1775, kad torņa koka konstrukcijas bija satrunējušas un kļuvušas nedrošas, torņa smaili nojauca, bet kupolveidīgo jumtu un arkādes galeriju saglabāja. 1776 smailes vietā uzlika barokālo jumolu. 1856 tika pārbūvēta vecā galvenā portāla priekštelpa. 19.gs. ap baznīcu tika nojauktas daudzas piebūves, vairākas dzīvojamās ēkas un sētas, baznīcas logi ieguva vitrāžas (Rīgas Doma vitrāžas).

Pēc Rīgas Doma restaurācijas tika izveidots Rīgas Doma muzejs (Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāle) un Doma koncertzāle. 1981-1984 notika Doma koncertzāles un Doma ērģeļu restaurācija.

1934 Rīgas Doms oficiāli tika pasludināts par Latvijas Evanģēliski luteriskās Baznīcas katedrāli. Sākoties tautas atmodai, kopš 1988 Rīgas Domā atsākti dievkalpojumi, bet kopš 1989 tas atkal tiek izmantots kā arhibīskapa katedrāle.

Rīgas Domā iemūžināta daudzu ievērojamu garīdznieku, sabiedrisku un politisku darbinieku piemiņa (kapa plāksnes, epitāfijas). Starp tiem bīskaps Meinards, arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms, Doma baznīcas mantzinis J.Ulenbroks, Rīgas birģermeistars N.Eke, Lielās ģildes eltermanis D.Dreilings, ārsts un bibliogrāfs Nikolajs fon Himzelis.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012