Atbildes, kuras tu meklē
Rīgas rātsnama fasāde
Rīgas rātes sēde. Ap 1650
Rīgas rātsnams. Ap 1780

Politiskās attiecības
Likumdošana un tiesības
Pilsētas un novadi


1225-1889

Rīgas rāte

Rīgas pilsētas pašvaldības orgāns; darbojās ar pārtraukumiem (1585-1589, 1787-1797). No 13.gs. pirmajiem gadu desmitiem rīdziniekiem bija sava vadība. 1210 minēti Rīgas vecākie, kas aizstāvēja un pārstāvēja pilsētas iedzīvotājus. Izcīnījuši sev daļēju autonomiju un atbrīvojušies no Dānijas karaļa Valdemara II varas, rīdzinieki ieguva savu rāti jeb padomi. Nav zināms, kad tika izveidota pirmā rāte, bet 1225.g. Rīgas līgumu slēgšanā jau piedalījušies rātes locekļi. Sākumā rātē tika ievēlēti 12 locekļi, kurus sauca par konsuliem jeb rātskungiem. Rātskungus vēlēja Rīgas pilsoņu sapulce jeb Rīgas komūna. 13. gs. 1. pusē rātskungus ievēlēja uz vienu gadu, bet gadsimta beigās jau pati rāte ievēlēja sava amata pēctečus. Rātskunga amats faktiski kļuva par mūža amatu. No 14. gs. beigām rātskungus parasti izvēlējās no bagāto tirgotāju vidus; 4 rātes locekļus ievēlēja par birģermeistariem, kas gādāja par rātes lēmumu izpildi.

13. gs. pārvaldīja pilsētu un darbojās kā likumdevēja iestāde, bet 14. gs. - arī kā tiesu instance. Rāte vienlaikus pārzināja pilsētas aizsardzības jautājumus, uzlika nodokļus, pārstāvēja rīdzinieku intereses ārpolitikā, slēdza līgumus un nozīmēja sūtņus. Tomēr pilsētai svarīgu un ārkārtēju jautājumu izlemšanā lielu lomu joprojām saglabāja Rīgas komūna.

Pēc Rīgas pakļaušanas Žečpospolitas karalim (1581) ārpolitikā rāte zaudēja savu nozīmi. Bet, nonākot Krievijas impērijas pārziņā, Rīgu skāra Krievijā īstenotā pilsētu pašvaldības reforma (pilsētu nolikums). Sākumā rātes darbību ierobežoja, vēlāk likvidēja pavisam. Tās vietā izveidoja Vispārējo domi un Sešlocekļu domi, ko vadīja pilsētas galva.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012