Atbildes, kuras tu meklē

Saimnieciskā dzīve


1991-2006

Rūpniecība

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas rūpniecība, kas gandrīz 50 gadus attīstījās kā PSRS plānveida saimniecības sastāvdaļa (industrializācija), nonāca ļoti smagā stāvoklī - tā pazaudēja izejvielu avotus un noieta tirgu bij. PSRS, savukārt novecojušās iekārtas un tehnoloģija neļāva ražot Latvijā pasaules tirgus prasībām atbilstošu produkciju. Stāvokli pasliktināja gausā un slikti organizētā valsts uzņēmumu privatizācija, kas faktiski sākās tikai 1995. Līdz ar to rūpnieciskā ražošana strauji sašaurinājās, radās bezdarbs.

Rūpniecības produkcijas ražošanas indekss Latvijā 1991-2005:

gads% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu
199199,4
199265,5
199367,9
199490,1
199593,7
1996101,4
1997106,1
1998102,0
199991,2
2002101,7
2005124,0

Labākā stāvoklī atradās kokapstrāde un pārtikas rūpniecība, kas izmantoja vietējās izejvielas.

Kokapstrāde arī 21. gs. ir viena no lielākajām Latvijas rūpniecības nozarēm, kas neatkarības gados izauga visstraujāk.. Kokapstrādes produkcija šajā periodā palielinājusies apmēram 3 reizes. Tomēr pēdējos divos gados tās izaugsme ir pierimusi. Īpaši nelabvēlīgs kokapstrādei bija 2005. gads Pārtikas rūpniecība ir otra lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības nozare un veido piekto daļu no rūpniecības pievienotās vērtības. Apmēram 75% no nozarē saražotā tiek patērēts vietējā tirgū, pārējais tiek eksportēts. Līdz ar iestāšanos ES pieprasījums pēc Latvijas pārtikas produktiem palielinājās visos tirdzniecības virzienos, - gan uz Krieviju un citām NVS valstīm, gan uz ES. Interesanti, ka Latvija pašlaik ir viena no Eiropas valstīm, kurās novērojams vismazākais alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju, tomēr ievērojami pieaug alus imports. Metālu un metālapstrādes realizētās produkcijas eksports sastāda gandrīz 80%. Pēdējā laikā vērojama tendence palielināties vietējā tirgus daļai. Attīstoties būvniecībai, pieaug pieprasījums pēc gataviem metālizstrādājumiem.Vieglā rūpniecība (tekstila un ādas izstrādājumu ražošana) Tikai apmēram piektā daļa no tajā saražotās produkcijas paliek Latvijā. Lielākā daļa produkcijas (trīs ceturtdaļas no visa produkcijas eksporta) tiek eksportēta uz Eiropas Savienības valstīm.

Vairākās jomās - kokapstrādē, automašīnu daļu ražošanā, metālapstrādē, poligrāfijā u. c. ārvalstu uzņēmumi ir uzsākuši tādu produktu ražošanu un eksportu no Latvijas, kādu paši Latvijas uzņēmēji nebija uzsākuši un droši vien arī tuvākajā laikā neuzsāktu. Šo ražotāju ienākšana nozīmē ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, jaunus pasūtījumus piegādātājiem no Latvijas, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem - jaunas darba vietas.

Struktūrfondu pieejamība Latvijas uzņēmumiem ir ļāvusi ar lielāku vērienu realizēt uzņēmumu ieceres, atrisināt problēmas, kuras kavēja ražošanas apjoma pieaugumu, līdz ar to arī eksporta pieaugumu.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012