Atbildes, kuras tu meklē
Rīgas Doma vitrāža

Politiskās attiecības
Reliģija


16.gs.

Reformācija   (reformatio) 

Sabiedriska un politiska kustība, kas vērsās pret katoļu Baznīcas ekonomisko un politisko varu. Sākās 1517 Vācijā augustīniešu mūka Mārtiņa Lutera vadībā.

Katolicismu nomainīja jaunas kristīgas mācības - galvenokārt luterisms (Vācijā, Prūsijā, Livonijā, Skandināvijā un citur) un reformācijas radikālais virziens - kalvinisms (Šveicē, Nīderlandē, Beļģijā, Francijā, Vācijā, Anglijā).

Livonijā, kas bija cieši saistīta ar Ziemeļvāciju, reformācijas ideju izplatībai bija ļoti labvēlīga augsne - Livonijas pilsētas un muižniecība centās atbrīvoties no abu katolisko zemes kungu virsvaras. No krusta karu laikiem mantotā Livonijas politiskā un sociālā sistēma vairs neatbilda laika garam.

Livonijā reformācijas ideju pirmie sludinātāji (no 1521) bija A.Knopkens, S.Tegetmeijers un rātes sekretārs J.Lomillers, kas dažādās sanāksmēs, (īpaši landtāgos) cīnījās par Lutera mācības atzīšanu. Darbojās arī radikālāku virzienu sludinātāji (M.Hofmanis). Rīga bija pirmā pilsēta ārpus Vācijas, kur izplatījās Lutera mācība. A.Knopkens 1522 Rīgas Sv.Pētera baznīcā sarīkoja atklātu disputu ar franciskāņu mūkiem par grēku atlaidēm, svēto kultu un svēto relikviju pielūgšanu. Ignorējot domkapitula tiesības, Rīgas rāte A.Knopkenu iecēla par Sv.Pētera baznīcas arhidiakonu, bet nedaudz vēlāk S.Tegetmeijeru par Sv.Jēkaba baznīcas mācītāju.

Ietekmīgas sabiedrības grupas Livonijā, sevišķi pilsētās, ar reformāciju ieguva tik lielas priekšrocības, ka kustību nebija iespējams vairs apturēt. Par labu luterismam nosvērās arī muižniecība.

1524 Rēvelē Livonijas laicīgo bruņinieku un pilsētnieku kārtu kopīgajā sanāksmē Rīgas birģermeistars paziņoja, ka Rīga "ir apguvusi svēto evaņģēliju un to nepametīs, bet aizstāvēs ar dzīvību un mantu". Uz J.Lomillera 1522.g. nosūtīto vēstuli M.Luteram, kurā bija teikts, ka Rīga kļuvusi par evaņģēlisku (luterisku) pilsētu, kā atbildi M.Luters atsūtīja Rīgas, Rēveles un Tērbatas rātei speciālu vēstījumu, bet vēlāk arī vairākas vēstules ar saviem norādījumiem un ieteikumiem.

1524.g. Rīgas katoļu baznīcās notika svētbilžu grautiņi. Smags trieciens katoļiem bija baznīcas dārglietu konfiskācija pilsētas labā, hospitāļu, domkapitula īpašumu pārņemšana un domkungu, katoļu garīdznieku, mūku un mūķeņu padzīšana no Rīgas. Pret reformāciju aktīvi vērsās Rīgas arhibīskaps un Tērbatas bīskaps. Viņš padzina luterisma sludinātājus no Limbažiem un Kokneses, bet, kad to pašu mēģināja izdarīt Tērbatā, pilsēta lūdza militāru palīdzību Rīgas rātei. Šādos apstākļos Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs Rīgā pasludināja ticības brīvību, atcēla Salaspils līguma noteikumus un piekrita arhibīskapa un domkapitula īpašumu konfiskācijai. 1539, kad par Rīgas arhibīskapu kļuva protestantiski noskaņotais Brandenburgas Vilhelms, viņš sāka gatavoties savu valdījumu pārvēršanai par laicīgu valsti.

Lai arī katolicisms turpināja pastāvēt, ap 1550 luterisms Livonijā bija kļuvis par valdošo konfesiju. Luterisma uzvaru apstiprināja 1554.g. Valmieras landtāgā pieņemtais lēmums par ticības brīvību Livonijā.

Luterisma idejas pilsētās atbalstīja arī latvieši, kas savus dievkalpojumus sāka noturēt latviešu valodā. Radās nepieciešamība pēc mācītājiem no latviešu vidus, kas zinātu valodu.

16.gs. vidū gandrīz visi Livonijas iedzīvotāji bija pārgājuši luterticībā. Katoliski palika vienīgi Livonijas ordenis un bīskapi. Pēc Livonijas kara, kad lielākā daļa Latvijas teritorijas tika pakļauta Žečpospolitai, Pārdaugavas hercogistē sākās kontrreformācija un katolicisms tur tika atjaunots. Pēc Polijas-Zviedrijas kara un Altmarkas pamiera (1629) noslēgšanas Zviedrijai pakļautās Latvijas daļas muižnieki pārgāja luterticībā un, neprasot viņu piekrišanu, ieskaitīja tur arī savus zemniekus.

Reformācijas ietekmē aizsākās latviešu pareizrakstības un garīgās literatūras mēģinājumi. Domājams, ka jau 1525 pastāvējusi latviešu valodā iespiesta luteriska rokasgrāmata. Pirmā latviešu grāmata, kas saglabājusies līdz mūsu dienām, ir katoļu katehisms (P.Kanīzija tulkojumā), ko sakarā ar kontrreformāciju izdeva Viļņā (1585; tās vienīgais zināmais eksemplārs glabājas Upsalā, kur nonācis kā zviedru kara laupījums). Ar reformāciju saistāma arī pirmo latviešu skolu izveidošana. Tomēr Livonijas zemniecībai atšķirībā no pilsētu iedzīvotājiem reformācijas idejas palika svešas un nesaprotamas, tāpat kā līdz tam katolicisms. Viņu pasaules uztvere lielā mērā bija palikusi pagāniska.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012