Atbildes, kuras tu meklē
Latvijas Republikas karogs
Manifestācija Mežaparkā
Folkloras festivāla "Baltica" dalībnieku gājiens
"Vecākās atskaņu hronikas" fragments

Politiskās attiecības
Kultūra


no 1922 (ar pārtraukumiem)

Valsts karogs

1922.15.II pieņemtajā Latvijas Republikas Satversmē noteikts, ka "Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru". 1923.23.I tika precizēts, ka valsts karogs ir karmīnsarkans ar baltu svītru proporcijās 2:1:2. Šis precizējums bija nepieciešams, lai Latvijas karogu varētu atšķirt no Austrijas Republikas (dib.1918.12.XI) sarkanbaltsarkanā karoga (proporcijas 1:1:1).

Latviešu sarkanbaltsarkanajam karogam ir sena vēsture. Pirmoreiz tas minēts 13.gs. "Atskaņu hronikā", aprakstot Zemgales valdnieka Nameiša vadīto zemgaļu karagājienu pret Rīgu. Gadsimtu gaitā šis krāsu savienojums tautā bija saglabājies; arī Latvijas Republikas pasludināšana 1918.18.XI notika zem sarkanbaltsarkanā karoga.

Latvijas okupācijas sākumā (1940 VI-VII) turpināja lietot sarkanbaltsarkano karogu, bet 1940.6.IX to nomainīja ar Latvijas PSR karogu (Latvijas PSR). Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā sarkanbaltsarkano karogu lietoja kā kultūrvēsturisko simbolu. Pēc 2. pasaules kara Latvijā sarkanbaltsarkano karogu lietot bija aizliegts. Padomju totalitārā režīma laikā pirmoreiz atklāti Rīgas ielās sarkanbaltsarkanais karogs parādījās 1987. Pēc plaša sabiedrības pieprasījuma Latvijas PSR Augstākā padome 1988.29.IX nolēma, ka turpmāk šo karogu būs atļauts lietot tautas, darba un ģimenes svētkos, kā arī kultūras un masu pasākumos kā nacionālo simbolu, bet 1990.15.II sarkanbaltsarkano karogu atjaunoja kā Latvijas Republikas simbolu. 1994.24.XI 5.Saeima pieņēma īpašu likumu Par Latvijas valsts karogu, ar kuru tika noteikts karoga izskats un lietošanas kārtība.

Izmantotā literatūra:

  1. Stradiņš J. Trešā atmoda. R., 1992

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012