Atbildes, kuras tu meklē

Saimnieciskā dzīve
Likumdošana un tiesības


1920

Valsts zemes fonds

Satversmes sapulce 16.IX pieņēma Likumu par agrārreformu. Tas bija pirmais likums, ar kuru sākās ilgi gaidītā agrārā reforma, kam vajadzēja izmainīt iedzīvotāju sociālo struktūru Latvijas laukos un nodrošināt tautas atbalstu valdības pasākumiem. Kopumā Likums par agrārreformu bija vairāku likumu pakete, kas tika pieņemti 1920-1924. Agrāro reformu īstenoja vairākos paņēmienos. 1. posmā tika izveidots Valsts zemes fonds, kurš saskaņā ar likumu pārņēma savā īpašumā:

- valsts muižas, domēņu īpašumus un mežus;

- privātās muižas, baznīcu muižas, dižciltīgo korporāciju īpašumus un Vidzemes pilsētu īpašumus.

Bijušie privāto muižu īpašnieki, ja tie bija fiziskas personas, varēja paturēt muižas centru ar 50 ha neatsavināmās zemes, samaksājot muižu hipotēku parādus. Muižnieki, kas bija sadarbojušies ar Rīdigeru fon der Golcu un Pāvelu Bermontu-Avalovu, šīs tiesības zaudēja. Vācu muižnieki ar šādu lēmumu bija ļoti neapmierināti un Tautu Savienībā iesniedza sūdzību par Latvijas valsti, prasot atlīdzību par zemi 1200 milj. zelta franku. Tautu Savienība šo prasību noraidīja.

Valsts zemes fondā pavisam nonāca 3397 tūkst. ha zemes (t.sk. 1233 tūkst. ha lauksaimniecībā derīgas zemes, 1657 tūkst. ha mežu un 507 tūkst. ha lauksaimniecībā nederīgas zemes).

No Valsts zemes fonda 52% palika valsts īpašumā (meži un lauksaimniecībā neizmantojamā zeme) pārējā agrārās reformas gaitā tika sadalīta bezzemniekiem un sīkzemniekiem.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012