Atbildes, kuras tu meklē
Stopa sakta
Vidējā dzelzs laikmeta celtne. Rekonstrukcija
Vidējā dzelzs laikmeta sudraba kaklariņķis

Saimnieciskā dzīve
Kari un nemieri
Kultūra
Perioda raksturojums


5-8.gs.

Vidējais dzelzs laikmets

Dzelzs laikmeta posms, kurā pieaug rakstīto vēstures avotu sniegtās ziņas par Austrumbaltiju un Latvijas teritoriju.

Saimnieciskajā dzīvē vidējā dzelzs laikmeta vietējie iedzīvotāji turpināja nodarboties gk. ar zemkopību un lopkopību (ražotājsaimniecība). Zemi apstrādāja ar dzīvnieku viktiem koka arkliem. Audzēja miežus, kviešus, pupas, zirņus un linus. Zemkopības attīstība bija cieši saistīta ar lopkopību. Lopus sāka turēt kūtīs, lopbarības sagādi nodrošināja plašāka dzelzs izkapts ieviešanās. Visvairāk tika audzēti liellopi; tipisks gaļas dzīvnieks bija cūka. Amatnieciskajā ražošanā notika aizvien lielāka specializēšanās un ražošanas sakopošana atsevišķu amatnieku rokās. Par amatniecības sasniegumiem liecina arī rotkaļu amata attīstība un šajā darbā lietoto paņēmienu daudzums. Sākās sudraba un zelta apstrāde. Cēlmetāla rotas liecina par dižciltīgo slāņa veidošanos sabiedrībā. Saimnieciskā attīstība un vajadzība pēc dažādiem metāliem sekmēja maiņas sakaru paplašināšanos, par ko liecina ieviesto izejmateriālu (īpaši sudraba un bronzas) pieaugums. No 7.gs. starp Latvijas senlietām atrodami kauri gliemežvāki, kas ievesti no Indijas ar daudzu tirgotāju starpniecību.

Bez arheoloģiskajiem atradumiem ziņas, kas saistītas ar Latvijas teritoriju, sniedz arī rakstītie vēstures avoti. Romiešu cilmes gotu valstvīrs un vēsturnieks Kasiodors 6.gs. sākumā min aistu (balti) sūtņus, kas ieradušies pie ostgotu valdnieka Teodoriha Ravennā ar dzintara dāvanām. Austrumbaltiju un tās iedzīvotājus atzīmē arī skandināvu rakstītie avoti. Piem., Inglingu sāgā vēstīts par konunga Ingvara sirojumu Igaunijā, kas ir pirmais vikingu karagājiens Austrumbaltijā. Dāņu hronists Saksis Gramatiķis "Dāņu darbi" (sar. latīņu val.) atzīmē ap 750.g. kauju starp dāņiem un zviedriem pie Brovallas, kurā dāņu pusē cīnījušie lībieši, bet zviedru pusē kurši. Lībieši un kurši kā atsevišķas ciltis hronikā minēti pirmoreiz. Ciešos sakarus ar skandināviem apliecina arī sveju un gotlandiešu kolonijas Grobiņā (ap 650-850.g.).

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012