Atbildes, kuras tu meklē

Saimnieciskā dzīve
Likumdošana un tiesības
Iedzīvotāju sociālie slāņi
Pilsētas un novadi


1804

Vidzemes zemnieku likums

Pēc Kauguru nemieriem, kas bija satraukuši Aleksandra I valdību, zemnieku smagā stāvokļa uzlabošanai, Vidzemes guberņā tika izdots pirmais zemnieku likums Krievijas impērijā. Likumprojektu izstrādāja īpaša komisija un imperators to 1804. 20.II. parakstīja. Likums noteica, ka zemnieki ir piesaistīti zemei, nevis muižnieka personai. Zemnieku pārdošana bez zemes tika aizliegta. Zemnieki tika atzīti par valsts pavalstniekiem, kas veido īpašu kārtu. Pēc juridiskā stāvokļa zemnieki tika iedalīti 2 pamatgrupās: muižas ļaudīs un arājos. Arājus iedalīja saimniekos un bezzemniekos, pēdējos savukārt iedalīja kalpos un vaļiniekos. Saimnieku sētas tika atzītas par mantojamām. Zemniekus turpmāk nedrīkstēja sodīt ar miesassodiem bez tiesas lēmuma, saimniekus nedrīkstēja nodot rekrūšos. Muižas klaušas un nodevas tika noteiktas atkarībā no zemnieku saimniecību ienesīguma. Tika pārvērtēta arī arklu vērtība. Saistību kontrolei ierīkoja jaunas pagasta jeb vakas grāmatas. Formāli likums paredzēja arī zemnieku aizsardzību tiesā; tika dibinātas pagasta tiesas no 3 locekļiem (vienu iecēla muižnieks, otru - saimnieki, trešo - kalpi). Tā kā muižniecība ar šo likumu nebija apmierināta, 1809 tika pieņemti Papildu panti.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012