Atbildes, kuras tu meklē
Bīskapa Alberta lēņa grāmata Visvaldim. 1209

Politiskās attiecības
Tautības un etniskās grupas
Personālijas


13.gs.

Visvaldis   (Vissevalde, Wiscewalde, Wissewaldus, Wiscewolodus) 

Latgaļu dižciltīgais, Jersikas valsts valdnieks. Indriķa hronikā saukts par karali (rex). Minēts, ka bijis Polockas kņaza vasalis. Biedrošanās ar lietuviešiem un laulības ar lietuviešu kunigaiša Daugerūta meitu liek domāt, ka vācu agresijas priekšvakarā Visvaldis centies atbrīvoties no Polockas varas, jo lietuvieši bija Polockas ienaidnieki. Domājams, bijis pareizticīgais, jo Jersikas pils sētā atradusies pareizticīgo baznīca. Hronikā stāstīts, ka pēc Rīgas bīskapa karaspēka iebrukuma Visvaldis aizbēdzis laivā pāri Daugavai, bet iebrucēji sagūstījuši viņa ļaudis un ģimeni, izlaupījuši pilsētu (civitas) un aizdedzinājuši to. Lai atdabūtu sievu un gūstekņus, Visvaldis bijis spiests doties uz Rīgu, pakļauties bīskapam un slēgt miera līgumu. 1209 Visvaldis kļuva par Rīgas bīskapa vasali un zaudēja pusi no savas valsts. Tomēr vēlāk savus uzticības solījumus Visvaldis bieži aizmirsa un centās atbrīvoties no vācu kundzības, bet nesekmīgi. 1224 bīskaps Alberts Bukshēvdens piespieda Visvaldi atdot vēl pusi no viņam kādreiz atstātajām zemēm, bet 1230 Rīgas bīskaps Nikolajs atsavināja vēl dažus novadus Daugavgrīvas cisterciešu klosterim, tādējādi atņemot Visvaldim valdījumus.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012