Atbildes, kuras tu meklē
"Rīgas Lauva"
Pēteris I
Kārļa XII armijas desants pāri Daugavai
Zelta atslēgas

Politiskās attiecības
Kari un nemieri
Pilsētas un novadi


1700-1721

Ziemeļu karš

Krievijas un tās sabiedroto karš ar Zviedriju. Zviedrijas noteicošais stāvoklis Baltijas jūrā izraisīja tās kaimiņvalstu neapmierinātību, turklāt Vidzemes muižniecība, kas bija neapmierināta ar zviedru politiku reģionā (muižu redukcija), ar Johanu Reinholdu Patkulu priekšgalā provocēja abas valstis uz aktīvu iejaukšanos. 1699.g. Pēteris I, Dānijas karalis Frederiks IV un Žečpospolītas karalis un Saksijas kūrfirsts Augusts II Stiprais Maskavā noslēdza savienību pret Zviedriju. Karš sākās ar Augusta II vadīto sakšu uzbrukumu Rīgai, kas beidzās neveiksmīgi. Pēc neilgām kaujām Zviedrijas karalim Kārlim XII izdevās panākt Dānijas izstāšanos no kara un 1700 XI pie Narvas sakaut Pētera I trīsreiz lielāko, bet militāri vājo armiju, kā arī 1701 VII Spilves kaujā padzīt sakšu un krievu apvienotos spēkus no Rīgas. Zviedri vajāja bēgošos sakšus cauri Kurzemei un Lietuvai un iebruka Polijā. Pēc šīs neveiksmes Augusts II Stiprais bija spiests atteikties no troņa un izstāties no kara. Atelpu austrumu frontē Pēteris I izmantoja savas armijas sakārtošanai un nostiprināšanai. 1702 un 1703 no Igaunijas B.Šeremeteva vadībā krievi iebruka Vidzemē, ieņēma to un 1705, lai gan cieta sakāvi Mūrmuižas kaujā, tomēr ieguva arī Kurzemi. Pēc zviedru galveno spēku sakāves Poltavas kaujā 1709. 27. VI Šeremeteva karapulki aplenca Rīgu (Rīgas blokāde), kas padevās 1710 (Akorda punkti ). Krievu varā bija nokļuvusi visa Vidzeme un Igaunija un turpmāk Ziemeļu karš vairs Baltiju neskāra (Rīgas guberņa). Karu noslēdza Nīstades miera līgums. Šī kara nesaudzīgās rekvizīcijas, kontribūcijas, šķūtis un tiešie kara postījumi un sērgas bija iznīcinājuši Latvijā lielas materiālās vērtības un cilvēkus (arī Lielais mēris ).

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012