/Labvīra ala/
Baltijas lielākā ala - grota. Senākais tūrisma objekts Latvijā. Gūtmaņala pazīstama kā sena kulta vieta. Uz alas saglabājušies uzraksti no 17.gs. Šeit aizsākusies leģenda par Turaidas rozi.
Gūtmaņa ala ir plašākā un augstākā Latvijas un visas Baltijas ala, precīzāk sakot, alas veida niša - grota. Alas garums ir 18,8 metri, platums 12 metri un maksimālais griestu augstums sasniedz 10 metrus. Gūtmaņa ala izveidojusies Gaujas svītas dzeltenīgi sarkano smilšakmeņu klintī, tās veidošanās ir Gaujas straumes un pazemes avota vairāku gadu tūkstošu darbības rezultāts. Ala uzskatāma par senāko tūrisma objektu Latvijā, kopš seniem laikiem alas apmeklētāji vēlējušies tās sienas „greznot” ar saviem vārdiem un gadskaitļiem. Vecākie ieraksti uz alas sienām saglabājušies pat no 17. gadsimta. Smilšakmenī var atrast arī baronu un muižkungu vārdus un dzimtu ģerboņus, ko pēc viņu norādēm un pasūtījuma par samaksu gravējuši meistari, kas te gaidījuši turīgus apmeklētājus un dežurējuši alas tuvumā ar kāpnēm, trafaretiem un gravēšanas darbarīkiem. Mūsdienās gravēt, rakstīt vai skrāpēt uz alas sienām nav atļauts, jo Gūtmaņa ala ir arheoloģiskais piemineklis un aizsargājams ģeoloģisks objekts.
Senatnē:
Gūtmaņa ala ir sena kulta vieta, un vēl līdz pat 19. gadsimta sākumam ļaudis šeit slepeni ziedojuši saviem elku dieviem. Tomēr visspilgtāk ļaužu atmiņās saglabājies stāsts par Turaidas Rozes – Maijas nelaimīgo mīlestību. Lūk, arī leģenda: „1601. gada pavasarī poļu – zviedru kara laikā zviedru karapulki ieņēmuši Turaidas pili. Pēc kaujas pils rakstvedis Greifs starp nogalinātajiem atradis dažas nedēļas vecu meitenīti. Greifs aiznesis meitenīti mājās un apņēmies viņu izaudzināt. Bijis maija mēnesis, un meitenīti nosauca par Maiju. Gājuši gadi, un Maija izaugusi par daiļu jaunavu. Viņas skaistuma dēļ Maiju dēvējuši par Turaidas Rozi. Gaujas pretējā krastā – Siguldas pilī – dzīvojis viņas līgavainis – dārznieks Viktors Heils. Vakaros viņi satikušies pie Gūtmaņa alas. Tajā laikā pilī dienējuši divi poļu armijas dezertieri – Jakubovskis un Skudrītis. Jakubovskis iekārojis Maiju un vēlējies viņu precēt, taču meitene bildinājumu noraidījusi. Tas Jakubovski tā saniknojis, ka viņš nolēmis iegūt meiteni ar varu. Viņš aizsūtījis Skudrīti it kā Viktora uzdevumā pie Maijas, lai viņa atnāktu ierastajā tikšanās vietā, bet – neierastā laikā. Kad Maija atnākusi un sapratusi, ka ir lamatās, viņa nolēmusi labāk mirt, nekā tikt apkaunota. Tas bija laiks, kad cilvēki ticēja burvestībām. Meitenei ap kaklu bijis sarkans zīda lakatiņš, ko bija dāvinājis viņas līgavainis, tādēļ viņa teikusi Jakubovskim, ka šim lakatiņam piemīt burvju spējas – tā nēsātājs tiekot pasargāts no zobena cirtieniem, un aicinājusi to pārbaudīt. Jakubovskis sākumā vilcinājies, bet tad cirtis no visa spēka, un meitene saļimusi pie viņa kājām. Jakubovskis nobijies un, šausmu pārņemts par izdarīto, aizskrējis uz mežu un pakāries. Pievakarē Heils atradis Maiju alā nogalinātu un steidzies uz Turaidu pēc palīdzības. Pie alas ticis atrasts Viktora cirvītis asinīs. Tiesa notikusi Turaidas pilī un tā lēmusi, ka slepkava ir Viktors, un viņš ticis notiesāts uz nāvi. Notikumu gaitu mainījis Skudrītis, kurš bija sekojis Jakubovskim un visu redzējis. Viņš tiesai pastāstījis, kas bija noticis īstenībā, un Viktors tika attaisnots, bet meitene apglabāta kapsētā pie Turaidas baznīcas. Viņas piemiņas vietu var aplūkot pie Turaidas baznīcas.” Ilgu laiku šis traģiskais notikums tika uzskatīts par skumju teiku, bet 19. gadsimta vidū tika atrasts Vidzemes tiesas arhīvs, kurā kopā ar citām lietām bija arī 1620.gada augustā Gūtmaņa alā notikušās Maijas slepkavības izmeklēšanas protokoli. Senā teika iedvesmojusi arī vairākus autorus radīt mākslas darbus par Turaidas Rozes uzticības un mīlestības spēku.
Tieši blakus Gūtmaņa alai atrodas nelielā Viktora ala, šo alu it kā esot izcirtis Viktors Heils savai līgavai – Turaidas Rozei, lai viņa no turienes varētu lūkoties uz Siguldas pils dārziem, kur viņš strādājis.
Stāsts par Gūtmaņa alu:
No alas iztekošais avotiņš pēc kādas teikas, ir lībiešu virsaiša Rindauga sievas asaras. Vīrs neuzticīgo sievu licis ierakt dzīvu Gaujas krastā, un nelaimīgā sieva tur sirdsapziņas mokās tik gauži raudājusi, ka asaras izskalojušas plašu alu. Avotam līdz par šai dienai tiek piedēvētas dziednieciskas īpašības.
Cita teika vēsta par to, kā cēlies alas nosaukums. Senos laikos alā dzīvojis kāds labs cilvēks un ārstējis ļaudis ar avota ūdeni, alas vārds cēlies no vācu „gut Mann”, kas tulkojumā nozīmē „labs vīrs”.
Zināmākā teiksma, kas saistīta ar Gūtmaņa alu, ir leģenda par Turaidas rozi (skatīt augstāk).
Objektu iesūtīja: Pašvaldības aģentūra „Siguldas tūrisma attīstības aģentūra”