Pētera ala paslēpusies Vējupītes ielejas kreisajā krastā. Tā ir šaura, augsta plaisa, kas izveidojusies Gaujas svītas sarkanajos smilšakmeņos augstu virs upītes līmeņa. To var uzskatīt gandrīz vai par tādu kā mazas aizas un alas krustojumu. Alas garums sasniedz 6,5 metrus, maksimālais platums 2,2 metri, augstums 5,3 metri. Alas dibenā ir šķērsplaisa – tā ir gandrīz 2 m gara un 0,5 m plata.
Līdz alai ved kāpnes un platforma ar margām. Ala saistīta ar vairākiem seniem nostāstiem. Viens no tiem stāsta par alas nosaukuma izcelšanos – zviedru laikos, kad izcēlies karš, šeit no paņemšanas zaldātos slēpies zemnieks Pēteris.
Senatnē:
Vējupītes grava ir vietējas nozīmes ģeoloģisks objekts, kuru veidojusi Vējupīte, Gaujas kreisā krasta pieteka. Tās garums pārsniedz 2.5 km un dziļums mainās no 2 līdz pat 70 metriem gravas lejasdaļā. Dziļumerozijas procesu rezultātā grava turpina attīstīties, tās krastos veidojot nelielas sāngravas. Vējupītes krastos atsedzas augšdevona pelēkie dolomīti, gaiši pelēki un sarkanīgi smilšakmeņi, kuros izveidojušās dažāda izmēra grotas.
/Sigulda.Novadmācība. Siguldas Valsts ģimnāzija, 2002.g./
Stāsts:
Kāda teika stāsta: „Reiz Siguldas pagasta Grotu māju saimnieks ar savu sievu un dēlēnu slēpies alā no sirotājiem Ziemeļu kara laikā (18.gs.). Kad pietrūcis maizes, un tuvinieki cietuši badu, Pēteris devies uz tuvējo Siguldas mācītājmuižu lūgt maizi. Apkārtnē valdījis bads, tādēļ viņam atteikts. Izmisumā Pēteris paķēris tikko no krāsns izvilkto, karsto maizes klaipu un zibens ātrumā pazudis mežā, izbēgot no vajātājiem.”
/Sigulda teikās un nostāstos. Kājnieku maršruti. Siguldas novada dome, 2007.g./
Objektu iesūtīja:Pašvaldības aģentūra „Siguldas tūrisma attīstības aģentūra”