Atbildes, kuras tu meklē
Pirmā konjugācija

Pie pirmās konjugācijas pieder vienzilbes darbības vārdi un to atvasinājumi ar priedēkļiem. Pirmās konjugācijas darbības vārdus iedala piecās grupās.

Pie pirmās grupas pieder darbības vārdi, kuriem

sakne nenoteiksmes, tagadnes un pagātnes celmos neatšķiras, piem., augt-augu-augu; celmu saknēs mijas platais un šaurais e, ē, piem., bēgt-bēgu-bēgu;nenoteiksmes saknē ī un tagadnes un pagātnes saknē in, piem., mīt-minu-minu;nenoteiksmes saknē ie, tagadnes saknē ej, pagātnes saknē ēj, piem., liet-leju-lēju; nenoteiksmes saknē ī un tagadnes un pagātnes saknē ij, piem., vīst-viju-viju; ir līdzskaņu mija saknes beigās, piem., nākt-nāku-nācu;

Pie otrās grupas pieder darbības vārdi, kuriem celmos ir patskaņu mija:

i-ē-i, piem., cirpt-cērpu-cirpu;i-e-i, piem., krimst-kremtu-krimtu;i-ie-i, piem., likt-lieku-liku.

Pie trešās grupas pieder darbības vārdi, kuriem

nenoteiksmes un tagadnes saknē ir šādas patskaņu mijas: a-o-a, i-ī-i, u-ū-u, piem., rakt-roku-raku, krist-krītu-kritu, just-jūtu-jutu.darbības vārds tikt; tagadnes celmā ir sakņu kopas aun vai ien, piem., siet-sienu-sēju.

Pie ceturtās grupas pieder darbības vārdi, kuriem

tagadnes celms beidzas ar j, piem., glābt-glābju-glābu; nenoteiksmes celms beidzas ar -k vai -g un tagadnes un pagātnes celmi beidzas c vai dz, piem., braukt-braucu-braucu; ir līdzskaņu mija saknes beigās: s-š-t, s-ž-d, s-š-s, z-ž-z, l-ļ-l, piem., pūst-pūšu-pūtu, laist-laižu-laidu, dzēst-dzēšu-dzēsu, lauzt-laužu-lauzu, celt-ceļu-cēlu.sakne beidzas ar r, piem., bērt-beru-bēru.

Pie piektās grupas pieder darbības vārdi, kuriem tagadnes celms beidzas ar st, piem., kļūt-kļūstu-kļuvu.

Ceturtās grupas darbības vārdiem vienkāršās tagadnes formās rodas līdzskaņu mija, izņemot vienskaitļa otrās personas formu.

Beigu līdzskanisMijaPiemēri
sšdzēs - dzēš
tšcent - cenš
džsvied - sviež
zžgriez - griež
lļsmel - smeļ
ppjstiep - stiepj
bbjstreb - strebj
mmjstum - stumj

Darbības vārdos, kuru nenoteiksmes celms beidzas ar -k, -g, vienkāršās tagadnes vienskaitļa otrajā personā -k mijas ar -c un -g mijas ar -dz, piem., roc - rok.

Pirmās konjugācijas darbības vārdu locīšanas paradigmas

Darbības vārda
forma
Laiki Viensk.
1.pers.
Viensk. 2.pers.Viensk. 3pers.Daudzsk. 1.pers.Daudzsk. 2.pers.Daudzsk. 3.pers.
tiešaisTagadne-u---am-at-
tiešais Tagadne,
5.grupa,
3.grupa, kas beidzas ar p, t, d
-u-i --am-at-
tiešaisPagātne-u-i-a-ām-āt-a
tiešaisNākotne-u-i-im-it, -iet
atgriezeniskaisPavēles izt.--im-iet
atgriezeniskaisTagadne-os-ies-as-amies-aties-as
atgriezeniskaisPagātne-os-ies-ās-āmies-āties-ās
atgriezeniskaisNākotne-os-ies-ies-imies -ieties,
-ities
-ies
atgriezeniskaisPavēles izt.--ies-as-imies-ieties-as

Ievērojiet!

I konjugācijas darbības vārdu locīšanā ir notikušas dažādas fonētiskas pārmaiņas.

1. Ir darbības vārdi, kam nenoteiksmes celms un tagadnes celms neatšķiras, piemēram: aug-t- aug-u (tagadne).

2. Dažiem darbības vārdiem atšķiras šaurā un platā e, ē lietojums; nenoteiksmē ir šaurais e vai ē, bet tagadnē- platais e vai ē, piemēram:

nes-tcep-tbēg-t
1. nes-u, nes-am cep-u, cep-am bēg-u, bēg-am
2. nes, nes-at cep, cep-at bēdz, bēg-at
3. nes cep bēg

Īpaši jāievēro darbības vārda cept locīšana, jo dažkārt cepu vietā nepareizi saka cepju.

3. Dažiem darbības vārdiem nenoteiksmē izpaužas t noteiktā mija, bet tagadnē tās nav, piemēram:
mes-t nenoteiksmē, bet tagadnē met-u, pagātnē met-u;
ēs-t nenoteiksmē, bet tagadnē ēd-u, pagātnē ēd-u.

4. Daudziem darbības vārdiem tagadnē ir j noteiktā mija, piemēram:

kop-t– kopj-u p– pj
glāb-t– glābj-u b– bj
lem-t– lemj-u m– mj
dzēst– dzēšu s– š
lauzt– laužu z– ž
pūst– pūšu (pag. pūtu) t– š
sviest– sviežu (pag. sviedu) d– ž
kult– kuļu l– ļ
dzert– dzeru (izrunā arī dzeŗu) r– ŗ
liekt– liecu k– c
lūgt– Lūdzu g– dz

5. Daudzu I konjugācijas darbības vārdu tagadni veido ar piedēkļiem -j-, -n-, -st-, piemēram:
ļaut– ļau-j-u,
aut– au-j-u
vaiau-n-u,
kļūt– kļū-st-u,
nir-t– nir-st-u.

6. Tādos vārdos kā mīt- minu, mīt- miju, smiet- smeju nenoteiksmē ir jaunāks skaņu sastāvs nekā tagadnē.

Piemēri

Pirmā grupa

TagadnePagātneNākotne
esēd-uēd-uēdīš-u
tuēdēd-iēdīs-i
viņšēdēd-aēdīs
mēsēd-amēd-āmēdīs-im
jūsēd-atēd-ātēdīs-iet, ēdīs-it
viņiēdēd-aēdīs

Otrā grupa

TagadnePagātneNākotne
esvelk-uvilk-uvilkš-u
tuvelcvilk-ivilks-i
viņšvelkvilk-avilks
mēsvelk-amvilk-āmvilks-im
jūsvelk-atvik-ātvilks-iet,vilks-it
viņivelkvilk-avilks

Trešā grupa

TagadnePagātneNākotne
essien-usēj-usieš-u
tusiensēj-isies-i
viņšsiensēj-asies
mēssien-amsēj-āmsies-im
jūssien-atsēj-ātsies-iet, sies-it
viņisiensēj-asies

Ceturtā grupa

TagadnePagātneNākotne
eskāpj-ukāp-ukāpš-u
tukāpkāp-ikāps-i
viņškāpjkāp-akāps
mēskāpj-amkāp-āmkāps-im
jūskāpj-atkāp-ātkāps-iet, kāps-it
viņikāpjkāp-akāps

Piektā grupa

TagadnePagātneNākotne
essalst-usal-usalš-u
tusalst-isal-isals-i
viņšsalstsal-asals
mēssalst-amsal-āmsals-im
jūssalst-atsal-ātsals-iet, sals-it
viņisalstsal-asals



Atpakaļ uz darbības vārdu lapu

Izstrādājusi LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija Sorosa Fonda – Latvija atbalstītā projekta "Latviešu valoda starptautiskajā datortīklā" ietvaros.