Atbildes, kuras tu meklē
Objekti apkārtnē Meklēt
Sēļu elpa Sēlpils Boļānos

Jāņukalniņš

Zemgales reģions, Sēlpils pagasts, z/s Boļāni

Jāņukalniņš ir vasaras saulgriežu maģijas sākums un centrs. Zāļuvakarā, saulītei laižoties uz apvāršņa malu, arī četri brāļi – četri Vējinorimst, vērodami, kā mājas ļaudis rīkojas ap ugunskuru – saslien milzīgas šķilas, izpušķo ar jāņuzālēm, gaidīdami, kad varēs iededzināt. Uzcelti arī saules rieta un saules lēkta vārti. Diženie ozoli plašā lokā ieskauj Jāņkalniņu un, tam pieguļošo pļaviņu ar ziedošajām margrietiņām un zvaniņiem, no ziemeļu puses. Daba dāvinakošus ziedus Jāņu vaiņagiem un Jāņu zāles.

Vai tiešām Saules koks jāsteidzas meklēt Īrijā, Anglijā, Vācijā, kā to daudzi šodien dara?

Mazpulcēni savu Saules koku meklēt uzsākuši Jānķalniņā 2008.g. 19.aprīlī, iestādot pirmo ozoliņu – sākumu 111 Ozolu takai. Tā – velte Sēlpils 800 gadei un dalība konkursā "Ozolzeme Latvija". Pie katra ozoliņa bērniņi pielika savu izvēlēto, un paša uzrakstīto tautasdziesmiņu, kas P.Blauberga pierakstīta Sēlpilī un iesūtīta Kr. Barona Dainu skapim.

Nu jaunie ozoliņi aug kopā ar senozoliem, veidojot Ozolu taku, dod svētību mājas ļaudīm.

Senatnē:
No Babrānu pilskalna (200 m attālu) uz Jāņukalniņa pusi, pavisam tuvu tam, Jura Urtāna "Augšzemes pilskalni" norādīta apmetnes vieta. Nu vai tad varēja tā būt, ka neviena pilskalna iedzīvotāja pēda nebūtu minusi arī Jāņkalniņa zemi? Boļānieši ir pārliecināti, ka pilskalna ļaudis rosījās arī Jānķalniņā. Kas gan stādīja diženos ozolus ielejā?

Latviešu tautas pasaka SAULE UN VĒJŠ.
Viendien satikās saule un vējš un sāka strīdēties.
– Es esmu par tevi stiprāks! – vējš sauca.
– Nē, es esmu par tevi stiprāka! – saule sauca pretī.
Pēdīgi abi norunāja tā: kurš novilks ceļiniekam svārkus, tas būs stiprākais. Labi. Vējš pirmais sāka pūst uz gājēju, kurš tobrīd gāja pa ceļu. Lai kā vējš pūta, gājējs tikai ciešāk ietinās svārkos un gāja vien tālāk. Nu bija saulei reize pamēģināt gājējam novilkt svārkus. Tā sāka sildīt gājēju ar saviem siltajiem stariem. Necik ilgi, un gājējs atpogāja svārkus. Saule sildīja tālāk. Pēc brītiņa gājējs jau noslaucīja sviedrus, vēl pēc brītiņa novilka svārkus, apsēdās ceļmalā uz akmens, kur kupla liepa meta ēnu un pie sevis noteica: – Vējš ir bargs, bet uzveicams. Citādi ir ar sauli. Tā saule uzvarēja vēju.

Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Sēļu elpa Sēlpils Boļānos

Objekta iesniedzējs: Maija Daina Paegle un Spodra Purviņa

Latvijas kultūrvides TAKAS kurators Zemgales reģionā: Aelita Ramane