Atbildes, kuras tu meklē
Dziesmai šodien liela diena, jauktajam korim
P. Barisons "Dziesmai šodien liela diena", jauktajam korim
Barisons Pēteris

(18.04.1904. Sēlpils pagastā - 13.07.1947. Rīgā)

Komponists, diriģents, pedagogs, viens no apgarotākajiem vēlīnā romantisma pārstāvjiem latviešu mūzikā. Beidzis
Ernesta Vīgnera Fonoloģijas institūtu (1928), kā arī Jāzepa Vītola kompozīcijas (1932) un Jāņa Mediņa diriģēšanas (1934) klasi Latvijas Konservatorijā. Strādājis par pedagogu un diriģentu, daiļradē apvienojis gaišu latviskumu ar Emīlam Dārziņam radniecīgu kāpinātu romantisku sapņainību. Sacerējis divas simfonijas, no kurām otrā - Romantiskā (1939) - izceļas ar savu programmatisko ievirzi: 1. dala Mīlas atmoda; 2. dala Jūsma; 3. dala Erotika; 4. dala Mīlas nāve. Tematiski tā sasaucas ar Jāņa Mediņa Otro orķestra svītu, bet intonatīvi ar Eduarda Grīga solodziesmu Es mīlu tevi, kuras pēdējā frāze izmantota kā simfonijas vadmotīvs. Simfoniskā svīta Ziedu vija (1937) ir viena no gleznainākajām latviešu mūzikā - 1.dala Lilija, 2.dala Rasene, 3. dala Naktsvijole, 4.dala Nātre un 5.dala Roze. Līdzīgi Jāzepa Vītola Dārgakmeņiem tā smalki instrumentēta un iestudēta arī kā baleta miniatūru virkne. Kantātei Brīnumzeme (1938, Jānis Akuraters) Barisons izvēlas to pašu tematiku, ko Jānis Ivanovs simfonijā Atlantīda.

No 30 kordziesmām neapšaubāmi visplašāk pazīstama 1947. gadā sacerētā Dziesmaišodien liela diena (jauktajam korim, Arvīds Skalbe). Tā kļuvusi par dziesmusvētku atklāšanas fanfarām.

Vēl iemīļotas poētiskās un melodiskās jauktā kora dziesmas Mūzai (Jānis Ziemeļnieks, 1934), Latvijā (Jānis Akuraters, 1938), sieviešu kora repertuāra pērle Melodijas (Jānis Sudrabkalns, 1936). Liriskas solodziesmas, stīgu kvartets, daži klavierdarbi. Blakus Emīla Dārziņa vārdiem: mākslinieki ir cilvēki ar lielākām ilgām pēc skaistuma var likt Pētera Barisona teikto: kļūda ir, ka līdzšinējā audzināšanas darbā nesamērīgi tiek attīstīts intelekts un intuitīvās pasaules izveidošanai pievērsta maza vērība.
Intelekta pasaulē valdošā ir zinātne, intuīcijas - māksla, bet attīstīt vienu uz otras rēķina nozīmē kropļot veselo cilvēka garu. Tam loģisks turpinājums - Pētera Vaska vārdi: reizēm man šķiet - mūzika jāraksta tikai tāpēc, lai radītu harmoniju, kas reālajai dzīvei sveša. Un tomēr nekad negribētu, ka mūzika būtu tikai emociju atspulgs, jo ir taču tai vēl arī virsuzdevums - kā atgādinājums ikvienā manā darbā: ka cilvēkam ir arī dvēsele.

© Anita Miķelsone. Izdevniecība Musica Baltica, 2005.