Atbildes, kuras tu meklē
Hanzas kravas kuģis. 15.gs.
Hanzas tirgotāji

Saimnieciskā dzīve
Politiskās attiecības
Likumdošana un tiesības
Pilsētas un novadi


13.-17.gs.

Hanza   (vācu Hanse) 

Ziemeļjūras un Baltijas reģiona vācu tirdzniecisko pilsētu savienība. Sāka veidoties 13.gs.1.pusē, kad pilsētas tirdzniecības nodrošināšanai noslēdza atsevišķus savstarpējus līgumus, līdz ar to pakāpeniski apvienojoties. Par Hanzas pilnīgu izveidošanos tiek uzskatīts 1367, kad cīņai pret Dāniju tika noslēgta tā sauktā Ķelnes konfederācija.

Tā kā Ziemeļeiropā nebija stipras valstis, Baltijas jūras reģionā 13.-14.gs. Hanza kļuva par Ziemeļeiropas, Austrumbaltijas, Skandināvijas un daļēji pat Anglijas tirgu monopolisti. 14.-15.gs. Hanzas pamatu veidoja 70 pilsētas, bet pavisam tā apvienoja ap 200, tirdzniecisko pilsētu plašā reģionā. Galvenās Hanzas pilsētas bija vācu pilsētas Baltijas jūras un Ziemeļjūras piekrastē - Lībeka, Hamburga, Brēmene, Rostoka, Vismāra, Štrālzunde. Savienības galva bija Lībeka, kur notika pilsētu pārstāvju sanāksmes - Hanzas dienas, kurās pilsētas centās saskaņot savas intereses un rīcību, jo Hanzai nebija kopīgu pārvaldes institūtu, kases un karaspēka.

Par Hanzas loceklēm kļuva arī Livonijas pilsētas. No Latvijas pilsētām Hanzā ietilpa Rīga (no 1282), Cēsis, Valmiera, Limbaži, Straupe, Ventspils, Kuldīga un Koknese, bet Livonijas igauņu daļā - Rēvele, Tērbata, Vilande un Pērnava. Kaut arī Livonijas Hanzas pilsētas novērsa dāņu, zviedru un citu tirdzniecisko konkurentu tīkojumus, konkurence sākās Hanzas ietvaros. Livonijas pilsētām piederēja tirdznieciskais monopols ar austrumslāvu un lietuviešu zemēm, bet to cerēja iegūt arī Lībeka. Par domstarpību objektu Rīgas un Hanzas Vācijas pilsētu vidū 15. un 16.gs. kļuva Nīderlande - Hanzas niknākā konkurente un pretiniece. Šajā laikā Nīderlandes tirgotāji, kas centās iegūt tirdzniecisko monopolu Baltijas jūras telpā, apmeklēja arī Rīgu. Savukārt rīdzinieki bieži izmantoja nīderlandiešu kuģus savu preču pārvadāšanai, jo savas flotes Rīgai nebija, bet nīderlandiešu pakalpojumi Rīgas tirgotājiem izmaksāja lētāk, nekā prasīja Hanzas kuģinieki, turklāt nīderlandiešu kuģi bija ātrāki un drošāki. Arī importa preces, kuras uz Livoniju veda nīderlandieši, bija lētākas par Hanzas precēm. Rīga vienīgi ierobežoja nīderlandiešu uzturēšanās laiku pilsētā un aizliedza viņiem braukt tirgoties uz laukiem, taču kategoriski nepiekrita Lībekas prasībai aizliegt nīderlandiešu kuģniecību vispār. Kad 1438 Hanza sāka karu ar Nīderlandi, Rīga un pārējās Livonijas pilsētas saglabāja ar Nīderlandi tradicionāli draudzīgas attiecības.

16.gs. Hanza sāka sairt , atsevišķas tās pilsētas grupējās pa apgabaliem. Livonijas pilsētas pieslējās Prūsijas pilsētām ar Dancigu priekšgalā. Hanzā izveidojās arī Saksijas un Vestfālenes pilsētu grupējumi. Smagu triecienu Hanzai sagādāja dabas stihija - siļķes vairs nenāca nārstot Baltijas jūrā, tāpēc izbeidzās Hanzai tik nozīmīgā zveja Skones piekrastē. 17.gs. Hanza pilnīgi izbeidza darbību.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012