Atbildes, kuras tu meklē

Saimnieciskā dzīve
Likumdošana un tiesības
Iedzīvotāju sociālie slāņi


15.-19.gs.

Dzimtbūšana

Livonijas zemniecības atkarības veids no muižniekiem vai zemes kungiem. Sāka veidoties 15.gs. vidū līdz ar klaušu muižu rašanos. 15.gs. Livonijas labība bija pieprasīta un labi apmaksāta eksportprece. Muižnieki centās palielināt peļņu, paplašināt tīrumus un nodrošināties ar darbaspēku. 1458.g. Tērbatas bīskapijas vasaļi nolēma pieprasīt savam lēņa kungam ierobežot zemnieku kustības brīvību, prasību motivējot ar to, ka "bruņinieks nevar cīnīties, ja zemnieks viņu nebaro". Bīskaps prasībām piekāpās, un tika ieviests jauns jēdziens dzimtzemnieks (vācu Erbbauer) - dzīvesvietai un muižnieka dzimtai piesaistīts zemnieks, kam vajadzēja nodrošināt muižnieka ienākumus.

Pirmās ziņas par dzimtbūšanu Latvijas teritorijā atrodamas Rīgas arhibīskapa Hildebranta 1494. gada līgumā. 16.gs. dzimtbūšana bija iedibināta gandrīz visos tagadējos Latvijas novados.

Muižnieki sava lēņa zemniekus sāka uzskatīt par saviem privātiem pavalstniekiem. Saimniekus, kas savas sētas bija mantojuši, muižnieki uzskatīja jau par piesaistītiem pie zemes. Līdz ar to muižnieks mantoja par dzimtu ne tikai muižu, bet arī muižas novadā jeb lēnī dzīvojošos zemniekus. Zemnieki bija nokļuvuši ekonomiskā un tiesiskā atkarībā no saviem kungiem. Pakāpeniski tika aizliegta jebkura migrācija. Dzīvesvietai piesaistītie zemnieki tika atbrīvoti no karadienesta (bet ne no zemes apsardzības vispār), un 16.gs. sākumā stājās spēkā arī aizliegums nēsāt ieročus, jo muižnieki baidījās no apbruņotiem zemniekiem. Šim aizliegumam bija tālejošas sekas - vēlāk, kad zemes kungiem bija nepieciešama zemnieku palīdzība zemes aizsardzībai, viņi vairs neprata ieročus lietot un arī nevēlējās to darīt.

Dzimtbūšanas noformēšanās bija ilgstošs process, un faktiski tikai 18.gs. iestājās tā stadija, kad zemnieks ar savu miesu un mantu tika uzskatīts par pilnīgu muižnieka īpašumu. Klasisks piemērs tam - Rozena deklarācija. Dzimtbūšana Latvijā beidza pastāvēt 19.gs. līdz ar zemnieku brīvlaišanas likumu pieņemšanu (Kurzemē 1817, Vidzemē 1819, Latgalē 1861). Tomēr arī pēc zemnieku brīvlaišanas Kurzemes un Vidzemes muižnieki centās saglabāt atsevišķus dzimtbūšanas noteikumus.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012