Atbildes, kuras tu meklē
Tērvetes pilskalna nocietinājumi
"Saules kauja"

Politiskās attiecības
Kari un nemieri
Tautības un etniskās grupas


13.gs.

Zemgaļu cīņas pret krustnešiem

Pirmā zemgaļu militārā sadursme ar vāciešiem notika 1185, kad zemgaļi uzbruka bīskapa Meinardaceltajai Ikšķiles pilij. Bīskaps Alberts Bukshēvdens 1200 panāca pāvesta aizliegumu visiem kristīgajiem tirgotājiem apmeklēt Zemgales ostu. Zemgaļu valdnieks Viestarts 1205 noslēdza ar vāciešiem savienību, kas bija vērsta pret tā laika zemgaļu galvenajiem ienaidniekiem - lietuviešiem un lībiešiem. Apvienotie zemgaļu un vāciešu spēki karoja pret Gaujas lībiešiem (lībiešu pakļaušana), vēlāk devās arī karagājienā uz Lietuvu, kur cieta sakāvi.

1219.g. zemgaļu vidū sākās šķelšanās - Mežotnes vecākie apsūdzēja Viestartu nespējā aizsargāt viņus no lietuviešiem, tāpēc nolēma ielaist pilī vācu krustnešus un kristīties. Pēc 1219.g. un 1220.g. cīņām starp krustnešiem un Viestarta vadītajiem zemgaļu pulkiem Mežotne palika vācu rokās. Kaut arī 1225.g. pāvesta legāts Modēnas Vilhelms ieguva Viestarta atļauju sludināt Zemgalē kristietību, zemgaļu attiecības ar vāciešiem palika naidīgas. Savienībā ar kuršiem zemgaļi 1228 uzbruka Daugavgrīvas klosterim un izpostīja to (kuršu cīņas pret krustnešiem). Pēc Saules kaujas (1236) zemgaļi iznīcināja bēgošos Zobenbrāļu ordeņa karavīrus.

Ap 1250, pēc negaidīta krustnešu iebrukuma Zemgalē, zemgaļi apņēmās Livonijas ordenim maksāt meslus un atļāva vācu fogtiem uzturēties viņu pilīs. Bet 1259, kad žemaiši bija sakāvuši ordeņa spēkus kaujā pie Skodas, zemgaļi sacēlās. 60.gados zemgaļi vairākkārt smagi sakāva Livonijas ordeņa karaspēku. Lai radītu placdarmu karam pret Zemgali, 1266.g. Livonijas ordenis pie toreizējām Zemgales robežām uzcēla Jelgavas pili. Tomēr no jauna pakļaut Zemgali ordenim izdevās tikai 1271-1272, kad tika ieņemtas Tērvetes, Mežotnes un Raktes pilis. 1272.g. zemgaļi ar ordeni noslēdza padošanās līgumus.

Kaujā pie Aizkraukles (1279) lietuvieši sagrāva Livonijas ordeņa karaspēku. Zemgaļi valdnieka Nameiša vadībā vēlreiz sacēlās pret iekarotājiem, atguva krustnešu ieņemtās pilis un devās uzbrukumā Rīgai. Tomēr zemgaļu uzvara bija īsa, jo 1281.g. lieli krustnešu spēki - Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Ziemeļigaunijas vasaļu apvienotie spēki piespieda zemgaļus vēlreiz padoties.

Pēc Livonijas ordeņa pils uzcelšanas Svētajā kalnā blakus Tērvetes pilskalnam sākās galīgā zemgaļu pakļaušana.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012