Atbildes, kuras tu meklē
Krievu kavalērija
Algotņi. 1580
Tērbata padodas krieviem

Politiskās attiecības
Kari un nemieri


1558-1583

Livonijas karš

Maskavas lielkņazistes jeb Krievijas karš pret Livonijas valstīm, Zviedriju, Lietuvu un Poliju (no 1569 Žečpospolita). Karu izraisīja Krievijas cara Ivana IV vēlme paplašināt Krievijas teritorijas. Pēc Kazaņas un Astrahaņas hanistes iekarošanas Krievija pievērsās politiski novājinātajai Livonijai. Tomēr Zviedrija, Dānija, Lietuva un Polija centās nepieļaut Krievijas nostiprināšanos Baltijas jūras austrumu piekrastē, jo pašas vēlējās palielināt savu ietekmi šajos novados.

Pēc dažādu prasību un ultimātu izvirzīšanas Livonijai (Livonijas kara iegansti) 1558 Krievijas karaspēks iebruka konfederācijā. Livonijas kara 1. posma (1558-1561) iznākums bija Livonijas sabrukums. Livonijas kara 2. posmā (1562-1578) par bijušās Livonijas mantojumu cīņā ar Krieviju aktīvi iesaistījās Zviedrija, Polija un Lietuva. Livonijas kara 3. posmā (1579-1583) Žečpospolitas karalis Stefans Batorijs piespieda krievus karot savā zemē, atstāt bijušās Livonijas teritoriju un noslēgt Zapoļskijamas miera līgumu. Livonijas karu noslēdza ar Krievijas un Zviedrijas parakstītais Pļusas miera līgums .

Livonijas karš mainīja Austrumbaltijas ģeopolitisko stāvokli - beidza pastāvēt Livonijas valstis - Livonijas ordeņa valsts, Rīgas arhibīskapija un bīskapijas. To vietā radās Žečpospolitas vasaļvalsts - Kurzemes un Zemgales hercogiste, un no 1585 Piltenes apgabals, kā arī Žečpospolitas karaļa tiešais valdījums - Pārdaugavas hercogiste. Zviedrija no bijušās Livonijas ieguva Ziemeļigauniju, bet Dānija - Igaunijas salas un līdz 1585 arī Kurzemes bīskapiju. Līdz ar to gan Zviedrijai, gan Žečpospolitai izdevās būtiski nostiprināt savu ietekmi Baltijas jūras austrumu piekrastē, bet Krievija uz ilgāku laiku bija spiesta atteikties no cerības paplašināt valsti rietumu virzienā.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012