Atbildes, kuras tu meklē
Rīgas lielais ģerbonis
Rīgas ģerbonis. 14.gs.
Rīgas ģerbonis
Rīgas ģerbonis
Rīgas namnieku zīmogs. 1226

Kultūra
Pilsētas un novadi


13.-20.gs.

Rīgas ģerbonis

Rīgas ģerboņa elementi un svarīgākie pilsētas simboli - vārti un atslēgas redzami senākajā Rīgas dokumentu zīmogā 1225-1226. Zīmogā attēlots mūris ar atvērtiem vārtiem un 2 torņiem, starp kuriem novietotas 2 vertikālas atslēgas ar krusta spieķi vidū. Mūris simbolizēja pilsētas patstāvību, Sv.Pētera atslēgas - pāvesta kūrijas aizsardzību, krusta spieķis - pilsētas pakļautību bīskapam.

Pēc 1297.-1330. gada kara, kad par Rīgas virskungu kļuva Livonijas ordenis, ģerbonī krusta spieķa vietā tika ievietots ordeņa krusts un 2 sakrustotas atslēgas zem tā, bet atvērtajos vārtos - lauvas galva, kas simbolizēja rīdzinieku drošsirdību. Šis ģerbonis saglabājies 1349.g. dokumentu zīmogā un tiek uzskatīts par Rīgas ģerboņa attīstības pamatu.

16.gs. Rīgas ģerboni papildināja ar 2 ģerboņvairoga turētājiem - 2 lauvām. 1660.g. zviedru laikos Rīgai tika piešķirtas tiesības ģerboņu lauvai mūra vārtos nest karaļa kroni. Šāds kronis tika novietots arī starp abiem torņiem virs atslēgām un krusta. Balto ģerboņvairoga krāsu nomainīja ar zilu, bet ordeņa krusta sarkano krāsu - ar zeltītu. Šāds ģerbonis saglabājās Rīgas rātes zīmogā līdz 1889.

Pēc Rīgas iekļaušanas Krievijas impērijā tika mainīts arī pilsētas ģerbonis. No 1723 lauvu vietā par ģerboņvairoga turētājiem kļuva Krievijas divgalvainā ērgļa puses, bet karaļa kroni nomainīja imperatora kronis. Šāds ģerbonis saglabājās līdz 1. pasaules karam un Latvijas teritorijas okupācijai.

Latvijas Republikā 1923 tika izdots likums par pašvaldību ģerboņiem, un nodibināta Heraldiskā komiteja esošo ģerboņu pārbaudīšanai un jaunu izveidošanai. 1925.31.X par Rīgas ģerboni tika apstiprināts 1660.g. ģerbonis, kurā ģerboņvairoga zilo krāsu nomainīja ar sudrabotu. Tātad apstiprinātais ģerbonis bija: sudrabotā laukā sarkans akmeņu mūris ar 2 torņiem un atvērtiem vārtiem, kuros atrodas zeltīta lauvas galva; starp abiem torņiem 2 sakrustotas atslēgas, virs tām zelta krusts un kronis. Šāds pilsētas ģerbonis pastāvēja līdz 1940.

Latvijas PSR gados kā Rīgas simbols tika lietota 1967.15.II apstiprinātā Rīgas emblēma (izstrādāta I.Strautmaņa vadībā). Tajā bija ar zelta apmali apjozts ģerboņvairogs LPSR karoga krāsās, uz kura attēlots pilsētas vārtu siluets ar 2 torņiem. Virs vārtiem 2 sakrustotas atslēgas, virs kurām novietota piecstaraina zvaigzne.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas Rīga atguva vēsturisko ģerboni. 1995.g. Nolikumā par Rīgas simboliku noteikts, ka Rīgai ir lielais un mazais ģerbonis. "Rīgas lielā ģerboņa vairogs: sudraba laukā atvērti sarkana mūra vārti ar diviem torņiem, zem paceltā vārtu režģa zelta lauvas galva. Augšā divas sakrustotas melnas atslēgas, virs kurām zelta krusts un zelta kronis. Vairoga turētāji: uz pelēka cokola divi zelta lauvas ar sarkanu mēli un atpakaļvērstu skatienu. Rīgas mazais ģerbonis ir lielā ģerboņa vairogs."

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012