Atbildes, kuras tu meklē
Zemnieku brīvlaišana

Saimnieciskā dzīve
Likumdošana un tiesības
Iedzīvotāju sociālie slāņi
Pilsētas un novadi


19.gs.

Zemnieku brīvlaišana

Zemnieku atbrīvošana no dzimtbūšanas Latvijā. Notika pakāpeniski ar īpašiem Aleksandra I zemnieku likumiem. Pirmie Latvijā brīvlaišanu saņēma Kurzemes guberņas zemnieki, kuru stāvoklis bija visbeztiesiskākais. 1816, kad Igaunijā tika izstrādāts brīvlaišanas likuma projekts, cara valdība deva rīkojumu 3 mēnešu laikā arī Kurzemes muižniecībai iesniegt savu projektu. Sākotnēji tā piedāvāja Vidzemes zemnieku likuma pārstrādātu variantu, ko valdība noraidīja, tad Kurzemes muižniecība nobalsoja par igauņu izstrādāto variantu (236 par, 9 pret). 1817.25.VIII Kurzemes zemnieku brīvlaišanas likumprojekts tika apstiprināts un 30.VIII Jelgavā cara Aleksandra I klatbūtnē svinīgi pasludināts. Tā ieviešana sākās 1819. Saskaņā ar to zemnieki tika atbrīvoti bez zemes, pakāpeniski atbrīvojoties no saistībām ar muižu un iegūstot personas brīvību. Reforma tika pabeigta 1832. Turpmākās zemnieku attiecības ar muižnieku, kas palika zemes īpašnieks, noteica brīvs līgums. Brīvlaišanas likumā bija arī noteikumi, kas daļēji ierobežoja zemnieka brīvību (zemnieks nedrīkstēja pārcelties uz citu guberņu vai pilsētu, bez muižas atļaujas nedrīkstēja precēties). Tomēr Kurzemes muižnieki bija spiesti rēķināties ar zemniekiem, jo guberņā bija samērā daudz valsts muižu, uz kurieni zemnieks varēja aiziet.

Kaut arī Vidzemē spēkā bija Vidzemes zemnieku likums, stāvoklis novadā bija saspīlēts, jo likums neapmierināja ne muižniekus, ne zemniekus. Sevišķi smagi Vidzemē kļuva pēc 1817, kad Igaunijā un Kurzemē dzimtbūšana jau bija atcelta. Pēc ģenerālgubernatora Filipa Pauliči ierosinājuma Vidzemes landtāgā tika izveidota komisija brīvlaišanas likumprojekta izstrādāšanai. 1819.26.III Aleksandrs I parakstīja Likumu par Vidzemes zemniekiem. 1820 III likumu nolasīja visās Vidzemes guberņas baznīcās. Arī Vidzemē, tāpat kā Kurzemē zemnieki ieguva personas brīvību, bet zeme palika muižniekiem. Muižnieki saglabāja arī t.s. policijas varu. Reforma tika pabeigta 1832.

Latgalē, kura tolaik ietilpa Vitebskas guberņā, zemnieki no dzimtbūšanas atbrīvojās gandrīz 50 gadus vēlāk. Krievijas valdība pārliecinājusies, ka zemnieku brīvlaišana Igaunijā, Kurzemē un Vidzemē bijusi veiksmīga, sāka īstenot valstī vairākas nozīmīgas reformas, kuru uzdevums bija novērst nemierus, modernizēt sabiedrību un likumdošanu. Visvairāk pārmaiņas atnesa 1861.19.II imperatora Aleksandra II parakstītais Nolikums par dzimtbūšanas atcelšanu (publicēts 5.III), kas tika attiecināts arī uz Latgali. Kaut arī šis Nolikums (17 likumu akti) attiecās uz visu Krieviju, zemnieku brīvlaišana Latgalē notika atšķirīgi, jo arī agrārās attiecības tur būtiski atšķīrās no Krievijā valdošajām. Saskaņā ar likumu Latgalē 73,4 tūkst. privāto muižu zemnieku un ~23,3 tūkst. valsts muižu zemnieku ieguva personas brīvību, viņu lietošanā palika arī zemes gabali, kurus tie apstrādāja dzimtbūšanas laikos. Kamēr netika noteikta šo zemes gabalu vērtība un izpirkšanas kārtība, zemniekiem par tiem bija jāpilda muižas klaušas un jāmaksā muižniekam ikgadēja naudas nodeva. Zemnieki ar šādu kārtību nebija apmierināti un pretojās tai, jo citur Krievijā zemniekiem zemi un tās kopšanai vajadzīgo inventāru iedalīja bez tūlītējas izpirkšanas noteikuma. 1863.1.III ar jaunu likumu tika likvidēta zemnieku pagaidu atkarība un sākot ar 1.V zemnieki tika atbrīvoti no klaušām un gruntsnomām, un savus zemes gabalus zemnieki varēja atpirkt arī vēlāk.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012