Atbildes, kuras tu meklē
Kauguru zemnieku nemieri
"Kaugurieši"

Kari un nemieri
Likumdošana un tiesības
Iedzīvotāju sociālie slāņi
Pilsētas un novadi


1802

Kauguru nemieri

Zemnieku sacelšanās Latvijā. Notika sakarā ar 1802.5.X Vidzemes guberņā izsludināto Aleksandra I pavēli par naturālās nodevas - staciņa turpmāko maksāšanu naudā. Zemnieki galvasnaudas maksājumus uztvēra kā viņu atbrīvošanu no muižnieka atkarības un ieskaitīšanu valsts zemniekos, un tāpēc atteicās pildīt muižas klaušas. Lai piespiestu zemniekus ievērot veco kārtību, uz Valmieras draudzi, kur zemnieki uzstājās visaktīvāk, tika nosūtīta zemes tiesa un 120 grenadieri. Dažus nemieru cēlājus kalpus nopēra, bet dažus saimniekus ieslodzīja. Tas izsauca zemniekos vēl lielāku neapmierinātību un Kaugurmuižā salasijās ap 3 tūkst. apkārtējo zemnieku. Nemieru apspiešanai grenadieriem no Cēsīm palīgā ieradās papildspēki, kuru rīcībā bija pat 4 lielgabali. 10.X daži grenadieri neizturēja sasprindzinājumu un no šautenēm atklāja uguni - 2 zemnieki zaudēja dzīvību. Satrauktais pūlis sāka virzīties uz priekšu, darbā tika laisti arī lielgabali - krita 10 cilvēki. 25 nemierniekus steidzami nopēra. Ieradās arī kazaku vienības, un miesassodus saņēma vēl vairāki zemnieki. Galvenos nemiernieku vadoņus - Kokmuižas Vīteļu māju saimnieku Pēteri un viņa kalpu kučieri K.Bušu arestēja un nogādāja Rīgā, kur zemes tiesa tiem pieprieda nāvessodu. Vēlāk Vidzemes galma tiesa to nomainīja ar 30 pāriem rīkšu, ko katram vajadzēja saņemt tirgus laukumā (3 reizes ik pēc 8 dienām), bet pēc tam nopērtos aizsūtīja katorgā. Zināms, ka tikai Vīteļu Pēteris 1805 bija atgriezies mājās. Pēc Kauguru nemieriem muižnieku patvaļa nedaudz tika ierobežota ar Vidzemes zemnieku likumu, 1804.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012