Atbildes, kuras tu meklē
"K.Valdemāra portrets"
Gofelšoneris "Tprrū!"
Barkentīna "Latvija"

Kultūra
Personālijas


1825-1891

Valdemārs Krišjānis

Publicists, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem un vadītājiem. Dzimis 1825.2.XII Talsu apriņķa Ārlavas pagasta Vecjunkuros saimnieka ģimenē. Mācījies Sasmakā (kopš 1925 Valdemārpils), vēlāk tur arī strādājis. Bijis rakstveža palīgs Rundālē, rakstvedis Lielbērstelē un Ēdolē, kur izveidojis pirmo lauku inteliģences pulciņu "Baltijas jūras izsmelšanas biedrība" un pirmo latviešu publisko bibliotēku. 1854 beidzis Liepājas augstāko apriņķa skolu un studējis Tērbatas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē (1854-1858). Kopā ar J.Alunānu un Krišjāni Baronu studentu vakaros sācis veidot atmodas laikmeta ideoloģiju. Publicējis rakstus par folkloras materiāla vākšanas nepieciešamību, kā arī par jūrskolu dibināšanu ("Par latviešu un igauņu piesaistīšanu jūrniecībai", 1857).

Ar darbošanos jūrniecības lietās ieguva Krievijas lielkņaza Konstantīna labvēlību un viņa uzdevumā 1860 un 1861 apceļoja Baltijas jūras piekrasti un iesniedza valdībai priekšlikumus par kuģniecības attīstīšanu Baltijas jūrā. Kopā ar J.Alunānu un K.Baronu rediģēja laikrakstu "Pēterburgas Avīzes", kurā modināja tautas pašapziņu un aicināja zemniekus uz patstāvīgu saimniekošanu un zināšanu apguvi. Publicējis darbus, kuros izsmējis kārkluvācietību ("Kaunīgi latvieši", "Bizes gaudas", abi 1862).

Ar tiešu K.Valdemāra līdzdalību 1864 izveidota Ainažu jūrskola. No Pēterburgas 1867 pārcēlies uz Maskavu. Publicējis daudz rakstu par ekonomiskiem, tirdzniecības flotes, jūrniecības un izglītības jautājumiem turienes laikrakstos. Izdevis rakstu krājumu "Tēvu zemes un vispārderīgais" (1-2; 1871, vācu valodā; latviski 2.sēj. 1937). K.Valdemāra vadībā sagatavota un 1872 izdota "Krievu-latviešu-vācu vārdnīca", 1879 "Latviešu-krievu-vācu vārdnīca", bet 90.gados arī "Krievu-latviešu vārdnīca".

Miris 1891.7.XII Maskavā, apbedīts Rīgā, Lielajos kapos, kur 1898 uzstādīts piemineklis.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012