Atbildes, kuras tu meklē
Dzīve zemnīcās
Jaunsaimnieku darba ikdiena

Saimnieciskā dzīve


1920 - 1937

Agrārā reforma

Zemes lietošanas sistēmas pārveidošana. Pēc Likuma par agrārreformu pieņemšanas 1920.16.IX un Valsts zemes fonda izveidošanas zeme tika sadalīta Latvijas pilsoņiem, dodot priekšrocības Latvijas Atbrīvošanas kara dalībniekiem - viņiem vajadzēja maksāt pusi no zemes cenas. Kara invalīdi zemi saņēma bez maksas. Pārējiem jaunajiem saimniekiem bija jāmaksā Ls 10-20 par hektāru. Jaunsaimniecību vidējā platība bija ~22 ha. Pret šādu agrāro reformu protestēja vācu muižnieki, taču Tautu Savienība viņu prasību noraidīja.

Atšķirīga situācija bija vēsturiski izveidojusies Latgalē, kur no Krievijas impērijas laikiem pastāvēja ciema kopiena un kopēja zeme. Agrārās reformas gaitā sādžu šņorzemes tika sadalītas viensētās, likvidēja arī dažādos zemes lietošanas ierobežojumus. Jaunizveidoto viensētu platību palielināja uz Valsts zemes fonda rēķina. Ar zemes reformu nebija apmierināti arī poļu muižnieki Latgalē. Pēc ilgām sarunām 1929 tika noslēgts līgums ar Poliju un Latvijas valdība poļu muižniekiem izmaksāja Ls 5 milj. kompensāciju.

Agrārā reforma tika pabeigta 1937 un pilnīgi izmainīja Latvijas iedzīvotāju sociālo struktūru. Reformas gaitā tika izveidotas 54128 jaunas zemnieku saimniecības (928 757 ha kopplatībā), no tām 6,5% - 10 ha, 22,9% - līdz 15 ha, 57,3% - līdz 22 ha, 13,3% - > 22 ha. Likums noteica, ka Valsts zemes fondā ieskaitītās nomas saimniecības nav dalāmas, ja to platība nepārsniedz 100 ha. Līdz ar to muižu zemju ilggadējie nomnieki saņēma ~1/5 no Valsts zemes fonda.

Veiksmīgas valsts kredītpolitikas un pašaizliedzīga darba dēļ, savās saimniecībās, pieauga lauksaimniecības produktivitāte, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība. 30. gadu sākumā valsts sevi pilnīgi apgādāja ar graudiem un varēja tos arī eksportēt.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012