Atbildes, kuras tu meklē
"K.Zāles portrets"
Brāļu kapu skulptūra "Divi brāļi"
Brīvības piemineklis
Brīvības piemineklis
"Māte Latvija ar kritušajiem dēliem"
"Ievainotais jātnieks"
Piemineklis A.Pumpuram
Piemineklis O.Kalpakam

Kultūra
Personālijas


1888-1942

Zāle Kārlis   (arī Kārlis Zāle-Zālīte) 

Tēlnieks. Dzimis 1888.28.X Mažeiķos mūrnieka F.Zālītes ģimenē. Mācījies Liepājas pilsētas skolā, vēlāk turpat zīmēšanas, gleznošanas un veidošanas vakara kursos. 1913 ar uzslavu beidzis Kazaņas mākslas skolas Tēlniecības nodaļu (sakarā ar Krievijas caru Romanovu dinastijas 300 gadu valdīšanas jubileju diplomdarbā izgatavojis 17 caru attēlus - pirmo un pēdējo caru visā augumā, pārējiem krūšutēlus, kā arī monumentālu grupu ledū 10m augstumā Susaņina piemiņai). No 1915 Petrogradā turpinājis izglītību Ķeizariskās Mākslu veicināšanas biedrības skolā, pēc tam Mākslas akadēmijā, 1917-1920 - reorganizētajās Petrogradas Valsts Brīvajās mākslas darbnīcās (darinājis N.Dobroļubova un Dž.Garibaldi pieminekļus). 1921 atgriezies Latvijā, rudenī devies uz Berlīni, kur piedalījies mākslas izstādēs. 1923 K.Zāle atgriezās Rīgā, uzvarēja Brāļu kapu izbūves metu konkursā un 1924 sāka īstenot šo sava mūža lielāko darbu, ko pabeidza 1936. Vienlaikus K.Zāle atkārtoti piedalījās Brīvības pieminekļa metu konkursā (uzvarēja 1925; piemineklis uzcelts 1935), darinājis arī vairākus kapa pieminekļus (A.Pumpuram Rīgā, Lielajos kapos, 1929), skulpturālus portretus (Raiņa krūšutēls, 1927) un figurālas kompozīcijas ("Uz cīņu", 1931; "Zvejnieks", 1939).

1935-1940 un 1941-1942 K.Zāle bija Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs, no 1936 profesors.

K.Zāle bija viens no ievērojamākiem latviešu monumentālās tēlniecības meistariem. Viņa darbiem raksturīga varoņtēmas atklāsme tēlā, kas risināta monumentālās, plastiski vienkāršotās un emocionāli izteiksmīgās formās.

Miris 1942.19.II Rīgas apriņķa Inčukalna pagastā, apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Izmantotā literatūra:

  1. Siliņš J. Kārlis Zāle. R., 1938
  2. Brāļu kapi. R., 1959
  3. Apsītis V. Brāļu kapi. R., 1982.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012