Atbildes, kuras tu meklē
Dubnas upe pirms aizsprosta, 2003.g. jūlijā
Dubnas upe HES darbības laikā, 2003.g. jūlijā
Mazās hidroelektrostacijas Latvijā
HES darbības shēma
Mazo HES enerģijas īpatsvars
HES
HES
Mazās HES Latvijā

Vēsturiski fakti par mazajām HES

Kopš 1995. gada Latvijā tiek veicināta mazo HES celtniecība, jo LATVENERGO 8 gadus pēc mazās HES nodošanas ekspluatācijā iepērk tās saražoto enerģiju par 2 reizes lielāku cenu nekā vidējais elektroenerģijas tarifs.

1998. gadā Latvijā darbojās apmēram 30 mazās HES, paredzam, ka līdz 2004. gadam to būs vairāk par simtu.

2001. gada martā tiek pieņemti noteikumi par zaudējumu atlīdzību sugu vai biotopu iznīcināšanas gadījumā. Tomēr šie noteikumi neparedz sodu par biotopa iznīcināšanas faktu, bet tikai kompensāciju par izpostītajām platībām.

Likumi, kurus ir izdevusi Latvijas valdība par mazo HES būvniecību

Lētu vietējo elektroenerģijas avotu meklējumos tika pieņemti likumi, kas veicināja mazo HES celtniecību. Enerģētikas likuma (03.09.1998.) 40. pants un LR Ministru kabineta 1995. gada 14. marta noteikumi Nr. 54 “Par Latvijas Republikā ražotās elektroenerģijas iepirkuma cenām” radīja pamatu straujai mazo HES būvniecībai, jo no mazajām HES iepirktajai elektroenerģijai tika piemērots dubults tarifs.

Mazo HES būvniecību veicina arī tas, ka novērtējumu par tās ietekmi uz vidi, kas atļauj HES būvi, var nopirkt katrs, kas vēlas.

Vides organizācijas ir konstatējušas, ka Latvijas upēs savvaļas lašu populācija pēdējo gadu laikā ir samazinājusies par divām trešdaļām. Patlaban Latvijas upēs nārsto 200–300 savvaļas lašu pāru, kas nozīmē, ka tuvu ir populācijas izzušana.

2001. gada novembrī Valsts zivsaimniecības pārvalde iesniedza valdībai noteikumu projektu, kurā norādītas upes un upju posmi, kuros aizliegts būvēt HES. Saraksts veidots, domājot par aizsargājamām zivju sugām – lašiem, taimiņiem, nēģiem, forelēm.

2002. gada 15. janvārī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 27 “Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot HES aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus,“ kas tagad 214 Latvijas upes pasargā no aizdambēšanās. Upes, kurās zivju resursu aizsardzības nolūkā nedrīkst būvēt mehāniskus šķēršļus ir:

Gaujas baseinā – Gauja, Amata, Brasla, Rauna u.c.

Salacas baseinā – Salaca, Svētupe, Melnupe, Korģe;

Ventas baseinā – Venta, Ciecere, Šķēde, Abava;

Aiviekstes baseinā – Pededze, Alūksne, Veseta;

Mazās upes – Vitrupe, Aģe, “Kīšupe, Ogre, Mazā Jugla, Inčupe.

Mazo HES darbības rezultātā radītās iespējamās pozitīvās pārmaiņas

▪ LATVENERGO noteiktais iepirkšanas tarifs – 6,056 santīmi par kilovatstundu – uz 8 gadiem garantē HES īpašniekam 100% peļņu.

▪ Ūdenskrātuve paver iespēju plašāk izmantot motorizētus un airu peldlīdzekļus.

▪ Ūdenskrātuvē iespējams audzēt zivis un pat organizēt atsevišķu zivju sugu rūpniecisko zveju.

▪ Ūdenskrātuvēs var attīstīt sporta makšķerēšanu un piesaistīt ārzemju tūristus.

▪ Hidroelektrostaciju būves rezultātā tiek sakopti upes krasti un to apkārtne.

▪ Daudzas mazās pašvaldības uzskata, ka HES būvniecība rada dažas darba vietas.

▪ Pētījums, kuru veikuši ES un ASV zinātnieki, atzīst, ka hidroelektrostacijas nākotnē varētu būt vienas no vislētākajiem enerģijas ieguves avotiem, ja turpmāk elektrības cenām pieskaitītu tradicionālo elektroenerģijas ražošanas veidu ekoloģiskās izmaksas. Tas nozīmē, ka vēja ģeneratori un HES rada vismazāko kaitīgo ietekmi videi un blakus izmaksas, salīdzinot ar kodolenerģiju un enerģiju, kas iegūta no oglēm vai naftas, ir salīdzinoši nelielas.

▪ Latvijā ap mazajām elektroenerģijas stacijām var veidot ražotnes, jo pašražotā elektroenerģija būs lētāka nekā iepirktā (pēc dubultā tarifa izmaksāšanas termiņa beigām). Tādējādi rastos pamats dažādu amatniecības un sīkrūpniecības ražotņu attīstībai laukos.

 

Iesniedza Līvānu ģimnāzija; 11.b kl. audzēkņu Ievas Pastares, Mairas Vilcānes projekts “Mazās HES un to radītās problēmas Latvijā.” Darba vadītājs Juris Jansons 2003. g.

 

Skatīt arī Viļānu HES

Skatīt arī hidroelektrostacija