Atbildes, kuras tu meklē
Alberts Eglītis
Alberts Eglītis
Alberts Eglītis
Alberts Eglītis
Alberts Eglītis
Eglītis Alberts

Žurnālists, publicists, literāts. Dzimis vecākiem bēgļu gaitās 1917. gada 25. aprīlī Novgorodā. 1921. gadā atgriezies tēvzemē – Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta Pārupos. Mācījies Elkšņu pamatskolā. Skolas gados publicējies “Jēkabpils Ziņās”. No 1936. līdz 1943. gada jūnijam (izņemot 1940./41. gadu) dzīvo Jelgavā un strādā 8. Dzelzceļa iecirkņa ēku pārziņa birojā. Beidzis Jelgavas vakara arodskolu, mācījies Būru lidošanas skolā. Rakstījis “Zemgales Balsī”. Turpmāko izglītošanos un ieceres pārtrauc sarkanarmijas iebrukums. 1944. gadā iesaukts Latviešu leģionā. Nokļuvis kara ziņotāju vienības “Kurt Eggert” rotā. Vēloties cīnīties pa īstam, A. Eglītis pāriet kaujinieku rindās – kļūst par 19. divīzijas izlūku bataljona 1. rotas kaujinieku. Piedalās Vidzemes aizstāvēšanas cīņās, piedzīvo dramatisko atkāpšanos cauri Rīgai, pārdzīvo Ziemassvētku kaujas Kurzemē. 27. decembrī viņu smagi ievaino. 1945. gada janvārī viņu evakuē ārstēties uz Vāciju. Tur pienāk kara beigas. Seko amerikāņu gūsts. 1945. gadā Gēstachtas Saules nometnē satiek radus un brāli Arvīdu. Atgūstot brīvību, atsākas žurnālista darbs. Viņš un brālis Arvīds ir angļu zonā pirmās latviešu avīzes “Trimda” līdzstrādnieki. Izceļošana A. Eglītim liegta. Darbu izdodas atrast angļu armijā Reinzemē. Tas ir maizes darbs, bet sirds pieder rakstīšanai. Aktīva ir darbošanās sabiedriskajā dzīvē. Bijis Reinzemes latviešu biedrības priekšsēdis, organizējis un atbalstījis latviešu kultūras sasniegumu popularizēšanu. Vadījis un aktīvi darbojies Latviešu preses biedrībā, Daugavas Vanagu organizācijā, kā arī trimdas latviešu kopībā, bijis žurnāla “Treji Vārti” redaktors Vācijā. Iznākušas 5 grāmatas : “Nesaules laika dziesmas”, “40 gadi pēc tam”, “Ceļā caur nesauli” (ASV, Mineapolē), “Grenadieru grāmata”, “Matīsa Sēļa mūža jūdze” (Latvijā). Trimdas presē pazīstams kā aktīvs publicists, kas atklāti un patiesi rakstījis par Latvijā notiekošo. Joprojām dzīvojot Vācijas pilsētā Fīrzenē, ir pārliecināts savas tēvzemes patriots.

Alberta Eglīša darbi

Alberts Eglītis. Nesaules laika dziesmas : žurnālista liriskas piezīmes/ vāku un ilustrācijas darinājis gleznotājs Mārtiņš Strovalds Stokholmā.- [ ASV, Mineapole ] : Sēļzemnieka apgāds, Laikmeta spiestuve, 1983. – 11198 lpp. \Autora pirmā grāmata. Centrālā tēma – Latvijas liktenis un autora spēcīgi pārdzīvots patriotisms. Daudziem dzejoļiem ir ievads prozā, kurā autors īsi sniedz ziņas par vēsturiskiem faktiem un notikumiem, kuru ierosmē dzejolis uzrakstīts. Autors sauc vietas un cilvēkus vārdā. Grāmatā atainotas Augšzemgales partizāņu cīņas, pelnīti izteikta apsūdzība tautas okupantiem un apspiedējiem, iezīmēta nākotnes aina. Tā ir skumja grāmata. Stāsta par ilgām pēc Tēvzemes; par to, kādas nejēdzības, vardarbība, latviskās identitātes graušana plosījusi Latviju. Nepārprotami izteikta apsūdzība padomju režīmam.Grāmata uzskatāmi parāda latviešu tautas noieto sāpju ceļu. Lasāmi darbi par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem – balādes par 1940. gada 15. jūnija notikumiem Masļenkos, par nacionālo partizāņu cīņu A. Eglīša dzimtajā pusē Sūpes purvā. Kolorītas ir rindas par Jāņu svinēšanu Tēvzemē. “Nesaules laika dziesmas” lasāmas kā sirds asinīm rakstīta vēstures grāmata. Darbs sadalīts 7 nodaļās. Visi dzejoļi datēti. Tie sarakstīti no 1962. līdz 1978. gadam.Dzeja rakstīta verlibrā (brīvajā pantā), ļoti daudzveidīgs rindu izkārtojums. Valoda poētiska, daudz tēlainās izteiksmes līdzekļu, īpaši netradicionālu metaforu, piemēram : Maskava nožņaugsies savā ļaunumā, pavasarī raud skumji kārklu stabules, tukšām mājām garām aizvaid bēdu rati, mātes tin skumjas kamolā.

Alberts Eglītis, Arnolds Šiņķis. Ceļā caur nesauli … : reportāžas no laika, kurā nebija žēlastības un Dievs bija pazaudējis varu / ilustrācijas darinājis gleznotājs Mārtiņš Strovalds Stokholmā. – ASV : Sēļzemnieka apgāds, Laikmeta spiestuve, 1993. – 279 lpp. Prozas grāmata, kas uzrakstīta kopā ar Arnoldu Šiņķi – 19. divīzijas Kociņa pulka vada komandieri. Tajā sakopoti abu kara ziņotāju atmiņu ziņojumi, tie papildināti ar citu vēlāk sastapto līdzcīnītāju liecībām. Reportāžas sākas ar 19. divīzijas triju pulku izvietojumu Siguldas pozīcijās 1944.gada vasarā. Vācu un latviešu vienības atvelkas no Krievzemes arvien jaunās pozīcijās, nespējot atvairīt dažkārt desmitkārtīgu pārspēku munīcijas trūkuma dēļ. Iebrucēji neatvairāmi tuvojas Rīgai… Lasām par Elejas bombardēšanu, par cīņām Jelgavā, reportāžu par grenadieru ceļu uz Kurzemi. Saistoši A. Eglītis apraksta, kā rīdzinieki pavada grenadierus. Zīmīga ir reportāža no Lestenes purva. “Ceļā caur nesauli” ir veltījums vecajiem grenadieriem, kas neliekuļoja ne nāvei, ne dzīvībai, un naidā un mīlestībā piederēja vienīgi Latvijas brīvībai.

Alberts Eglītis. 40 gadi pēc tam : trimdā, tēvu zemei dziedu, žurnālista liriskas piezīmes / vāku un ilustrācijas kokgrebumā darinājis gleznotājs Imants Sinka Molkomā, Zviedrijā.. – [ ASV, Mineapole ] : Sēļzemnieka apgāds, Laikmeta spiestuve, 1989. – 206 lpp. Dzejoļi uzrakstīti no 1979. līdz 1986. gadam. Autors sevi apliecina kā dumpinieku, sacelšanās gara bagātu cilvēku cīņā par Latvijas brīvību. Smaga apsūdzība tautas okupantiem vijas cauri visai grāmatai. Daudz emocionālu un saviļņojošu impresiju prozā. Nozīmīga vieta tēmai par kādreizējiem cīņu biedriem Kurzemes katlā, ļaumaniešiem, meža brāļiem. Grāmata ir kā godinājums grenadieriem, Augšzemes ļaudīm, nogremdētajai Staburaga klintij, Jelgavai, Rīgai. Ar sirsnību un skumjām rakstīts par aizvestajiem. Minēti dokumentāli fakti, kuru patiesumu apliecina čekas pavēles. Aprakstītas konkrētas cīņu vietas : Volhovā, Morē, Bērzupes silā, Kurzemē, Pienavā. Gaišumu piešķir cīnītāju atpūtas brīžu apraksti.Saistoša ir dzejā un prozā rakstītā impresija par Elkšņu pagastu un tā ļaudīm. Krājumā ir veltījuma dzejoļi Vilim Janumam, Mārtiņam Strovaldam, Eduardam Līcim.Dzejoļa grafiskais izkārtojums mērķtiecīgi izceļ vārdus, kuriem vienlaidus tekstā lasītājs, iespējams, nepievērstu uzmanību. Valoda poētiska, tēlainās izteiksmes līdzekļiem bagāta.

Alberts Eglītis. Matīsa Sēļa mūža jūdze : sava laika latvieša piezīmes. Grāmata veltīta dzīvesbiedrei Ilzītei. Romāns / Mārtiņa Krūkļa vāks, I. Laugaļa ilustrācijas. – Rīga : Pētergailis, 2001. – 144 lpp. Mierīgi plūstošs stāstījums, sācies Latvijas brīvvalsts pirmajās dienās, pārslīd pāri Latvijas un latviešu pārdzīvojumiem līdz pat 1995. gadam. Galvenais varonis ir sēļzemietis Matīss Sēlis, viņš ir savas zemes patriots, kad tā jākopj un kad tā ir briesmās. Matīss kļūst par mežabrāli, bet viņa cīņa ir velta, viņš un viņa biedri tiek apcietināti un izsūtīti uz Sibīriju. Matīss iztur, atgriežas, piedzīvo Latvijas neatkarības atjaunošanu un cer, ka atgriezīsies viņa dēli, kurus kara ceļi aizveduši Rietumu pasaulē. Matīsa un viņa cilts simts gadi romānā atainojas visai dzīvi. Vēsturisks romāns – A. Eglīša mūža lielās domas rezultāts. Tagadnē atsauktas latviešu tautas likteņgaitas – savas valsts izcīnīšana, miermīlīga augšana un plauksme brīvībā. Tad seko tautas posts – valsts okupācija, dzīvības vilkšana kolhozos un gulagā līdz murga padzīšanai. Romānā tēloties cīņu un ciešanu fragmenti arī visdrūmākajās situācijās nezaudē īstenības kopsakarības, tajos ieskanas romantika, mīti un senču asinsbalss, mīlestība un dabas skaistums. Tas ir poētisks un vienlaicīgi realitātē sakņojies darbs. Rakstot par dzīvi brīvajā Latvijā, kolorītas ir daudzas sadzīviskas ainas, arī Jāņu svinēšana, kāzas ar visām tautas paražām. Romāna valoda poētiska, izteiksme gleznaina. Ieceri darbam devusi autora paša dzīve, viņa ģimenes pārdzīvotais savās senču mājās Sēlijā. Par romānu 2002. gadā A. Eglītis saņēmis Goppera fonda Atzinības rakstu.

Alberts Eglītis. Grenadieru grāmata. Red. A. Kalvāns, mākslinieks I.Laugalis, Nacionālo Daugavas vanagu Latvijas apvienība. – Rīga : Jāņa sēta, 1998. – 135 lpp. Savā ceturtajā grāmatā aicina cīņu biedrus Latvijā un ārzemēs nepagurt, bet katrā izdevīgā brīdī atmaskot Latvijas brīvības apspiedējus. Autors ar parakstu apliecina, ka Latviešu leģions 2. Pasaules karā cīnījās, lai neatgrieztos PSRS virskundzība. Ikviens leģionārs cīnījās Austrumu frontē “ savas tautas interesēs un Latvijas uzdevumā.” A. Eglītis raksta par 19. divīziju un uzceļ tai garīgu pieminekli, īpaši majora Ernesta Laumaņa izlūku bataljonam, kurā pats cīnījies. Grāmatā lasāma apjomīga un emocionāla komandiera E. Laumaņa biogrāfija un bataljona kauju vēsture. Saistošs ir apraksts par Bruņinieku krusta kavalieri kaprāli Alfrēdu riekstiņu. Iespaidīga ir impresija “Melnās dienas vidū”, kurā tēlota kapitulācijas diena. Aizkustinošas Ildzenieka vēstules savai meitenei. Grāmatas beigās 12 liriskas vēsturiskas impresijas. Autors garā skata savus cīņu biedrus un kauju epizodes. Aizkustinošs stāstījums par mazo Didīti, kas sasniegtajā brīvības krastā mātes klēpī vairs nepamodās. Lasot grāmatu, rodama atbilde uz bieži uzdoto jautājumu – kāpēc tu atradies leģionāru rindās? “Tāpēc un tikai par to cīnījāmies, lai pastāvēšanai tālāk būtu nopietna vērtība, lai valstij nezustu pamats atkal atjaunoties.”

 

Elkšņu pamatskolas skolnieces Santa Sirmovičas pētnieciskais darbs “Alberts Eglītis – literāts, patriots, novadnieks”. Darba vadītāja literatūras skolotāja Rita Sirmoviča, 2004.g. Fotogrāfijas no A.Eglīša personīgā arhīva.

 

Skatīt arī Elkšņu pagasts

Skatīt arī http://www.latvians.lv/latvietis