Atbildes, kuras tu meklē

Meža un medību fauna, medniecība


dzilnītis (Sitta europaea) — dzilnīšu dzimtas (Sittidae) suga. Putna ķerm.gar. ~14 cm, masa 22 g. Apspalvojums mugurpusē zilganpelēks, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns. No knābja pāri acij stiepjas tumša svītra. Knābis taisns, samērā garš. Aste īsa. Lidojums straujš, viļņveidīgs. veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj). Balss daudzveidīga — skaļi svilpieni «fuī-fuī-fuī», saucieni «tvit-tvit-tvit», trellis «vivivivivi». Ljā sastopams bieži visā terit. (ligzdo 40 000—100 000 pāru). Nometnieks. Dzīvo jauktos un lapkoku mežos, parkos, dārzos, retāk arī skujkoku mežos. Pārtiek no kukaiņiem, to olām, kāpuriem, zirnekļiem, ko atrod gk. uz koku mizas vai arī izkaļ no mizas un tās plaisām. Ēd arī dažādas sēklas, riekstus, ozolzīles. Barojas arī uz zemes, labprāt apmeklē putnu barotavas. Rudenī veido barības krājumus koku mizas plaisās u.c. slēptuvēs. Ligzdo koku dobumos, dažkārt arī būrīšos. Ieeju dobumā vai būrītī aizmūrē ar mitru augsni, tā ka paliek tikai minim. caurums ielīšanai. Ligzda ir irdena, veidota no sausiem sprungulīšiem pamatā un plānām priežu mizas plēksnītēm virs tiem. Dējumā 7—8 olas. Tās ir baltas vai gaišsārtas ar sarkanbrūniem raibumiņiem. Gadā 1 perējums. Perē tikai ♀. Perēšanas ilgums ~2 nedēļas. Mazuļi paliek ligzdā ~24 dienas. Tos baro abi vecāki. Pēc ligzdas atstāšanas ģimene turas kopā līdz IX.

I. Vilka

© Apgāds "Zelta grauds", 2005