|
|
|
|
|
|
|
derėti derė́tia (dẽra, ~jo)
1. /sa/derēt; /no/līgt, /sa/līgt
karvę derėti - /no/līgt govi
iš šimto litų derėti - saderēt uz simts litiem
atėjo bernužėlis manęs derėti - atnāca tautietis mani bildināt
2. sar. /no/kaulēt, /no/tirgot
3. saderēt, satikt, sadzīvot
su visais derėti - ar visiem satikt
4. pienākties, saderēties
senam dera pailsėti - vecam /cilvēkam/ der atpūsties
5. iederēties; piestāvēt
drabužis jam dera - apģērbs viņam piestāv
© Jonas Balkevičius, Laimute Balode, Apolonija Bojāte, Alberts Sarkans, Valters Subatnieks, 1995; © Tilde, 2009 derė́tib (dẽra, ~jo) būt labai ražai; labi augt
šiemet gerai dera javai - šogad labi aug labībaderėtis (dẽrasi, ~josi) kaulēties, tirgoties© Jonas Balkevičius, Laimute Balode, Apolonija Bojāte, Alberts Sarkans, Valters Subatnieks, 1995; © Tilde, 2009 | |
|
|