Atbildes, kuras tu meklē
Meklēts: Egle
Atrasto rezultātu skaits: 337

egles Meža enciklopēdija
... egļu ... egle ... kultūrām Ziemassvētku eglīšu audzēšanai. Sitkas egles ( P.sitchensis ; tās koksne ir ļoti laba izejv. celulozes rūpn. ) ģeogrāfiskās kultūras ierīkotas Bauskā. Samērā bieži apstādījumos sastopama arī Engelmaņa ∆ ( P.engelmannii ; skujojums blīvs, skujas mīkstas, zilganzaļas ...

egļu mūķene Meža enciklopēdija
... Kāpuru attīstībai nozīm. ir arī egļu plaukšanas laiks, jo to attīstību sekmē agri plaukstošās egles. Tā kā kāpuri barojas tikai ar skuju pamatnēm, zem kokiem krājas nobirušas, neizlietotas skuju galotnītes un kāpuru ekskrementi. Kāpuru barošanās parasti sākas vainaga augšdaļā.... . Nograuzuši ...

egļu astoņzobu mizgrauzis Meža enciklopēdija
... kā ar ziepju plēvīti pārklāta. Sastopams gk. uz eglēm, retāk priedēm, kā arī uz Sibīrijas balteglēm un Eiropas lapeglēm. ∆ ir bīstamākais mizgrauzis egļu audzēs Ljā — masveida savairošanās gados tā darbības dēļ nokalst līdz 10 000 ha egļu audžu gadā. ∆ masveida ... eglēs ... veido ...

egļu mežu ķērpji Meža enciklopēdija
. Egļu mežos ekoloģiskie apstākļi ļoti atšķiras no apstākļiem pārējos mežos. Egļu meži ir ēnaināki, tajos ir vairāk mitruma, tādēļ arī ķērpju flora ir citāda. Egļu mežos biežāk sastopami ēncietīgākie un mitrumu mīlošie ķērpji, piem. , pūslīšu hipogimnija ( ... Hypogymnia physodes ...

egļu čiekuru rūsa Meža enciklopēdija
sk. rūsa .

koks Meža enciklopēdija
... osis, lapegle — un mūžzaļus ∆ — priede, egle. Ljā galv. skujkoku s. ir priede, egle, lapegle, lapkoku s. — ozols, osis, skābardis, dižskābardis, vīksna, goba, bērzs, liepa, kļava, apse; pavisam savvaļā sastopamas 24 ∆ s. , introducētas ~240 ∆ sugas. Dažādām ∆ s. ... ir ļoti atšķirīga ...

sēklu dīgtspējas stimulēšana Meža enciklopēdija
... vēlama sēklām piespiedu miera posmā (priede, egle, lapegle). Biežāk lietotie ∆ paņēmieni: mērcēšana ūdenī, dažādu mikroelementu, pilnmēslojuma vai bioloģiski aktīvu vielu šķīdumā; termiska apstrāde; turēšana sniegā (sniegošana). ∆ paņēmiena izvēle un nosacījumi ... ir atkarīgi no auga ...

kokaudzes sastāvs Meža enciklopēdija
... egle,... kopējo daudzumu pieņemot par 10 vienībām. Piem., ja egles krāja ir 250 m 3 , bērza — 120 m 3 , apses — 50 m 3 , tad krājas kopsumma ir 420 m 3 . Tātad eglei sastāva koef. ir (250•10):420=3D5,7 (~6), bērzam — (120•10):420=3D2,8 (~3), apsei — (50•100):420=3D1,2 (~1), un šās kokaudzes ...

meža kultūra Meža enciklopēdija
... Izplatītākās kultūras ir parastā priede un parastā egle. Ieaudzējot tikai 1 sugu, piem. , priedi, tās dalība mežā ir 100% (10P) un tā veido tīrkultūru jeb monokultūru. Apmežojot, piem. , izcirtumu ar priedi un egli, sugu procentuālā attiecība atkarīga no audzēšanas mērķa un meža augšanas apst ...

vējlauza Meža enciklopēdija
... apse, liepa, alksnis, bērzs, egle, priede, retāk ozols. Visnenoturīgākās ir pieaugušas un pāraugušas audzes, kurās ir trupējuši koki. Tāpat ∆ pakļautas arī jaunaudzes ar pārāk slaidiem un izstīdzējušiem kokiem. ...

mikotrofija Meža enciklopēdija
... Ir obligātie mikotrofi (piem., priede, egle, ozols, skābardis), kas var augt tikai simbiozē ar mikorizas sēnēm, un fakultatīvie mikotrofi (piem., bērzi, papeles, apses, liepas), kuri var augt arī bez mikorizas sēnēm, lai gan mežā parasti ...

eitrofiskie augi Meža enciklopēdija
... eitrofiskie koki ir osis, ozols, liepa, no skuju kokiem — egle, sekundāros mežos arī apse un baltalksnis. Sausieņu mežu zemsedzē izplatītas lakstaugu s. ir parastā zeltnātrīte, birztalas virza, ārstniecības lakacis, parastā kumeļpēda, no sūnu s. — lielā spuraine, platlapu ...

sugu maiņa Meža enciklopēdija
... egles ... egļu ... pašizretināšanās, un līdz ar to tiek apmierināta egles pieaugošā vajadzība pēc gaismas. Pamazām egle izveido II stāvu un 50—60 g. vecumā sasniedz bērza un apses augstumu. Pēc tam sākas pastiprināta bērza un apses atmiršana, kas noved pie tā, ka 80 ... —100 g. laikā egle ...

mistrotā kultūra Meža enciklopēdija
... egle)... melnalkšņa, papeles-egles, papeles-melnalkšņa, ozola-egles ∆ . Ierīkojot kultūras lielākā pl. (vienlaidu kultūras), iespējami šādi mistrojuma veidi: rindu, rindu-posmu, stādvietu, joslu un grupveida mistrojums. Rindu mistrojumā ieaudzējamo s. dalība ∆ parasti ir ... vienāda — 50%. Mainot ...

šaurlapju ārenis Meža enciklopēdija
... Egle ... Mērķsugas — priede, bērzs un egle. Lapkoku piemistrojums priedes un egles audzēs pakāpeniski samazināms jaunaudžu un vid. vecuma audžu kopšanas laikā. Galv. izmantošanā lieto kailcirti. ∆ grunts noturība samērā zema, tādēļ mežizstrādi veic ziemā vai vasarā un ciršanas atliekas ieklāj ...