Atbildes, kuras tu meklē
Meklēts: meža augsnes
Atrasto rezultātu skaits: 409

meža augsnes Meža enciklopēdija
... mežos ... augšņu ... mitruma režīma un ar to saistītajiem procesiem augsnē augsnes iedala 3 klasēs — automorfās, pushidromorfās un hidromorfās augsnes. Automorfās augsnes veidojušās normālos mitruma apstākļos reljefa pacēlumos vai līdzenumos, kur ir laba dabiskā notece,... augsnēm.... meža ...

meža augsnes fauna Meža enciklopēdija
... ola, kāpurs, kūniņa, pieaudzis indivīds) mīt meža augsnē vai zemsegā. Pēc dzīvn. ķermeņa lieluma izšķir 4 ∆ grupas: mikrofauna ( dzīvn. liel. 20 mm). Mikrofaunā ietilpst augsnes vienšūņi , augsnes nematodes , virpotāji , gauskāji ; mezofaunā — augsnes ērces , kolembolas ... , protūras ...

meža augsnes mikroflora Meža enciklopēdija
augsnes baktērijas un mikroskopiskās sēnes. Lai ...

augsnes Meža enciklopēdija
sk. meža augsnes .

augsnes kukaiņi Meža enciklopēdija
... augsnē,... augsnes ... No vabolēm ( Coleoptera ) meža augsnē nozīmīgākās ir skrejvaboļu, īsspārņu, plākšņtaustekleņu jeb skarabeju, mēslvaboļu jeb bambalu, sprakšķu, līķvaboļu un koksngraužu dzimtas sugas. Skrejvaboļu dzimtā ( Carabidae ) ietilpst sīkas līdz lielas ... mežu augsnē ...

augsnes ērces Meža enciklopēdija
... mežos ... augsnes ... 36 šās apakškārtas dz. , no tām meža augsnē — 13 dzimtas. Apakškārtas Mesostigmata ērces ir labi hitinizētas un parasti plēsīgas, bet ir arī sēņēdājas (dz. Uropodidae ) un ektoparazīti. Eiropā ērču apakškārtā Mesostigmata nodala dz. grupu ... jeb kohortu gamazīnērces ...

meža tipoloģija Meža enciklopēdija
... meža ... meža augšanas apstākļu tips. Šie tipi augošas augsnes auglības secībā apvienoti meža edafiskajās rindās, bet tās — pēc augsnes mitruma daudzuma un rakstura, tādējādi izveidojot ∆ pārskata shēmu. Lja s mežsaimniecībā ∆ kopš 1923. g. izmanto par ekol. bāzi ... mežs.... . pasākumu ...

augsnes sēnes Meža enciklopēdija
... augsnē.... sporangijpelējumu rindas sēnes un askusēnes. Pie meža augsnes sēnēm pieskaita arī daudzas makroskop. bazīdijsēnes, kuru micēlijs veido mikorizu ar koku un krūmu saknēm. ∆ augsnē sastopamas lielā daudzumā: aprēķināts, ka 1 gramā augsnes var būt līdz simtiem ... tūkstošu sēņu ...

augsnes vienšūņi Meža enciklopēdija
... augsnes ... augsnei ... nozīme augsnes mikrofloras regulācijā. 1 gramā meža augsnes vidēji ir 100 000 vicaiņu, 50 000 kailamēbu, 1000 čaulamēbu un skropstaiņu. Čaulamēbas un dažas skropstaiņu ģ. ir tipiski rupjā humusa indikatori, daudz čaulamēbu ir purvu sfagnos, pārējie ... ∆ mīt vāji ...

augsnes erozija Meža enciklopēdija
... augsnes ... aramzemē pauguraina reljefa apstākļos. Ja arot augsni apvērš uz leju, notiek virskārtas (augsnes auglīgas daļas) sistemāt. pārvietošana un tīruma malā veidojas valnis. Paugura virsotnē atsedzas cilmiezis ar vāji attīstītu augu segu; šajās vietās kā sekundāra ... parādība iespējama ...

meža tips Meža enciklopēdija
meža ... meža ... , viršu, balto jeb ķērpju un zaļo silu. Lja s mežs. praksē lietotais zemākais meža tipol. taksons ir ∆ . Tā latviskajā nos. ietilpst dominējošās koku s. ģints un atbilstošā meža augšanas apst. tipa nos. , piem. , priežu mētrājs, melnalkšņu liekņa.... . ∆ zin. nos. sastāv ...

augsnes sasalums Meža enciklopēdija
... augsnes ... sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu. Tādēļ purvu augsne sasalst pavisam maz. Dziļākais ∆ Ljā novērojams II 2. pusē. Pēc tam dziļāko slāņu siltuma ietekmē augsne sāk atkust. Kokaudžu un augsnes neviendabīguma dēļ augsnes ... mežā ... nenotiek ...

meža mēslošana Meža enciklopēdija
... meža ... — LMPZPI ) tika veikti plaši pētījumi par augsnes īpašībām dažādos meža augšanas apst. tipos, ∆ nepieciešamību un tās efektivitāti, kā arī izstrādātas mēslojuma normas galv. mežaudžu tipiem. Izmantojot aviāciju, 1968.—1980. g. Ljā nomēsloti 62 252 ha meža,... , gk. I un II ...

meža atjaunošana Meža enciklopēdija
... meža ... tukšo vietu ir daudz, rodas lieli papildu izdevumi, jo augsne stādvietā jāsagatavo ar rokām. Mežu intensīvas apsaimniekošanas prasībām vislabāk atbilst vietējo s. skujkoku mākslīga atjaunošana. Mīksto lapu koku, it īpaši bērza, atjaunošanu atkarībā no augšanas apstākļiem vienādi sekmīgi ...

meža pašregulēšanās Meža enciklopēdija
... meža ... , pēc grāvju izrakšanas pārmitrā mežā strauji uzlabojas augsnes aerācija, krasi palielinās kokaudzes ražība un tās spēja transpirēt vairāk ūdens nekā pirms nosusināšanas, un tādējādi lietainās vasarās kokaudze pastiprina grāvju labvēlīgo ietekmi. Negatīvā ... atgriezeniskā saite ...