niedres Meža enciklopēdija
( Phragmites ) — graudzāļu dzimtas ( Gramineae syn. Poaceae ) ģints. Ljā konst. tikai parastā ∆ ( P.australis ). Sastopama bieži mežos, purvos, palieņu pļavās, grāvjos mitrās vietās ...

niedrājs Meža enciklopēdija
... niedru ... bieži sastopami grīšļi, purva un iesirmā ciesa, niedres, puplakši, vārnkājas, zeltenes, mellenes, brūklenes, parastā purvpaparde; II stāvā aug dažādu s. sfagni un skrajlapes, uz ciņiem — rūsaines, divzobes un stāvaines. Izcirtumi un degumi strauji aizaug ar ciesām,... , grīšļiem, molīnijām ...

sējumu nosegšana Meža enciklopēdija
... neļaujot tiem «ieaugt» plēvē. Sfagni, salmi, niedres, skujkoku zari nav slikts ∆ mater. , bet to lietošana ir darbietilpīga, jo noklāšana un pakāpeniska noņemšana ir roku darbs. ∆ var izmantot arī sasmalcinātu priedes mizu, sadrupinātus čiekurus, jūras mēslus. Sējumu pasargāšanai no vējerozijas ...

vēris Meža enciklopēdija
... ziemciete, kreimenes, baltais vizbulis, mežsalāti, niedru ciesa, meža kosa, sievpapardes; II stāvā aug stāvaines, rūsaines, divzobes, spuraines, skrajlapes, dzegužlini. Izcirtumos pirmajos gados saaug šaurlapu ugunspuķe, parastā krustaine, jānīši u.c. izcirtumu nezāļu stadijas augi,... , vēlāk blīvu segumu ...

damaksnis Meža enciklopēdija
... Tās I stāvā bieži sastopamas mellenes, niedru ciesa, ērgļpapardes, zeltgalvītes, zemzālītes, žagatiņas, zaķskābenes, zemenes, kreimenes, baltais vizbulis; II stāvā aug rūsaines, stāvaines, divzobes, spuraines, skrajlapes, dzegužlini. Izcirtumos pirmajos gados saaug šaurlapu ugunspuķe,... , parastā ...

šaurlapju ārenis Meža enciklopēdija
... bieži sastopamas mellenes, brūklenes, molīnijas, niedru, slotiņu un iesirmā ciesa, žagatiņas, kaulenes, baltais vizbulis, gada staipeknis; II stāvā aug stāvaines, rūsaines, divzobes, spuraines, parastais dzegužlins. Izcirtumos pirmajos gados ieviešas kazrozes, krustaines, akļi, jānīši ... u.c. izcirtumu ...

šaurlapju kūdrenis Meža enciklopēdija
... I stāvā bieži sastopamas mellenes, brūklenes, niedru, slotiņu un iesirmā ciesa, molīnijas, žagatiņas, kaulenes, gada staipeknis; II stāvā aug stāvaines, rūsaines, divzobes, spuraines, īsvācelītes. Izcirtumos pirmajos gados ieviešas kazrozes, krustaines, akļi, jānīši u.c. izcirtumu ... nezāļu stadijas ...

lāns Meža enciklopēdija
... stāvā dominē mellenes, bieži sastopamas brūklenes, niedru ciesa, ērgļpapardes, zeltgalvītes, zemzālītes, žagatiņas; II stāvā aug rūsaines, stāvaines, divzobes, straussūnas. Izcirtumos izzūd sīkkrūmi un sūnas, pirmajos gados sazeļ šaurlapu ugunspuķe, parastā krustaine, jānīši ... u.c. izcirtumu ...

laucis Meža enciklopēdija
... dzinumiem, saknēm, sēklām, ēd arī kukaiņus. Ligzdo niedru, vilkvālīšu, meldru vai doņu ceros, parasti ne tālāk par 30 m no atklātā ūdens (8000—10 000 pāru). Ligzda ir daļēji peldošs sausu pērno ūdensaugu krāvums ar nelielu, rūpīgi izveidotu iedobi, kurā IV b. vai V sāk.... . jau ir pilns dējums ...

mētru ārenis Meža enciklopēdija
... bieži sastopamas mellenes, brūklenes, molīnijas, niedru un slotiņu ciesa, žagatiņas; II stāvā aug rūsaines, divzobes, stāvaines, straussūnas, parastais dzegužlins, meža sfagns. Izcirtumi un degumi blīvi aizzeļ ar molīnijām, niedru un slotiņu ciesu, un tas stipri kavē priedes dabisko atjaunošanos. Sekmīgi ...

mezotrofiskie augi Meža enciklopēdija
... auglīgu sausieņu mežu zemsedzē izplatītas s. ir niedru ciesa, parastā ērgļpaparde, klinšu kaulene, kreimene, divlapu žagatiņa, meža zemene, no sūnām — spīdīgā stāvaine, Šrēbera rūsaine, viļņainā un lielā divzobe, sausienes skrajlape. Vidēji auglīgo slapjaiņu zemsedzē raksturīgas s. ir iesirmā ...

meža augsnes Meža enciklopēdija
... kūdras veidus (grīšļu, koku-grīšļu, koku-hipnu, niedru, kosu, hipnu-zāļu, zāļu kūdra). Abs. sausā kūdrā ir 10—12% minerālvielu (1,8—3,5% slāpekļa, 2,0—3,8% kalcija, maz kālija). Augsnes reakcija mēreni skāba — pH 5,5—6,0. Zemā purva kūdraugsnes iedala 4 apakštipos: zemā purva gleja trūdainās ...

eiribionti Meža enciklopēdija
... Tipiski ∆ ir parastā priede, meža avene, parastā niedre. Parastās priedes areālā, kas plešas no meža tundras Z līdz stepei D un no Atlantijas okeāna R līdz Klusajam okeānam A, ir ļoti lielas klimata atšķirī bas. Turklāt tā aug gan sausās kāpu smiltīs, gan pārmitros augstajos purvos, gan minerālvielām ...

osu meži Meža enciklopēdija
... damaksnim un vērim raksturīgu zemsedzi, kur dominē niedru ciesa, zilā vizbulīte, pavasara dedestiņa, parastā kumeļpēda, pirkstainais grīslis. ∆ ir viens no Eiropas Savienības aizs. biotopiem Ljā — «Skujkoku meži uz osiem», tajos ir arī Lja s aizsargājamie mežu biotopi: «Priežu meži ar asinssārto ...

ciesas Meža enciklopēdija
... šaura, 15—30 cm gara, zaļgana vai nedaudz violeta. Niedru ciesa ( C.arundinacea ) sastopama samērā bieži mežos, izcirtumos, krūmājos mitrās vietās minerālvielām bagātā māla augsnē, kas nesatur kaļķi. Veido skraju ceru. Lapu virspuse blāva, apakšpuse spīdīga. Skara zaļgana ar violetu nokrāsu, 6 ...