plēvspārņi Meža enciklopēdija
( Hymenoptera ) — kukaiņu klases kārta. Sīki līdz lieli kukaiņi (gar. 0,1 — 50 mm), parasti ar 2 pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu. Ļoti daudzi ∆ ir spilgtās krāsās. Pamatkrāsa dzeltena un melna. Mutes orgāni grauzējtipa vai laizītājsūcējtipa. Taustekļi vid. gari vai ļoti gari, posmu skaits dažāds ...

augsnes kukaiņi Meža enciklopēdija
... plēvspārņi ... Ljā konst. 35 sugas. No plēvspārņiem ( Hymenoptera ) mežos bieži sastopami skujlapseņu, skudru un racējlapseņu dz. kukaiņi. Skujkoku zāģlapseņu jeb skujlapseņu dzimtā ( Diprionidae ) ietilpst vid. lieli (gar. 6—9 mm) plēvspārņi. To kāpuri ir skujkoku kaitēkļi,... , bet kūniņas ...

jātnieciņi Meža enciklopēdija
... 1300 sugas. Sīki līdz lieli plēvspārņi ar slaidu, parasti melnu vai dzeltenu ķermeni. Taustekļi gari. Spārni caurspīdīgi ar īpatnēju dzīslojumu, dažām sugām reducēti. ♀ garš dējeklis. Kāpuriem nav kāju. Pieaugušie indivīdi parasti pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem.... plēvspārņu) kāpuros ...

zāģlapsenes Meža enciklopēdija
— divas plēvspārņu kārtas dzimtas: skujkoku zāģlapseņu jeb skujlapseņu dz. ( Diprionidae ) un īsto zāģlapseņu jeb zāģlapseņu dz. ( Tenthredinidae ). Abu dzimtu ∆ ♀ dēj olas ar dējekli iezāģētos skuju vai lapu audos. Skujkoku ∆ ir vid. lieli kukaiņi ar izteiktu dzimumdimorfismu.... . ♂ tumšāks ...

priedes Meža enciklopēdija
... priežu lūksngrauzis, lielais priežu smecernieks ), plēvspārņi ( priežu pūcīte, zāģlapsenes ). ∆ cieš arī no dažu sēņu ierosinātām slimībām ( priežu-apšu rūsas, sakņu trupes ). No introducētajām s. Lja s smiltājos ieaudzētas Benksa priede ( P. banksiana ; mežs. nozīmes nav) no Z - Amerikas ...

kukaiņi Meža enciklopēdija
... Neuroptera ), makstenes ( Trichoptera ), tauriņi , plēvspārņi , divspārņi , blusas ( Aphaniptera ).

stumbra kaitēkļi Meža enciklopēdija
vaboļu, plēvspārņu un tauriņu kārtas kukaiņi, kas attīstās augošu vai atmirstošu koku stumbrā, koksnē un mizā. To darbības dēļ samazinās tekošais krājas pieaugums un krāja vai kokaudze iet bojā. ∆ ir arī kokmateriālu un koksnes izstrādājumu kaitēkļi: kukaiņu ejas pazemina ... koksnes kvalitāti ...

skudras Meža enciklopēdija
( Formicidae ) — plēvspārņu kārtas dzimta. ∆ ir sabiedriski kukaiņi (gar. 1,5—15 mm). Dzīvo saimēs ar sarežģītu kopdzīves struktūru un f-ju sadali. Saimes izveido ligzdas jeb pūžņus. Spārni ir tikai jaunajiem ♂ un ♀, kuri, sasniedzot dzimumgatavību, masveidā spieto. Šajā laikā ♀ tiek apaugļotas ...

parazitoīdisms Meža enciklopēdija
... ♀ olas bieži dēj citu kukaiņu (tauriņu, plēvspārņu, vaboļu, divspārņu) kāpuros vai uz tiem, retāk zirnekļos un to kokonos. Pēc izšķilšanās jātnieciņu kāpuri ir tipiski parazīti — pārtiek no saimniekorganisma sulām ...

tīkllapsenes Meža enciklopēdija
( Pamphiliidae syn . Lydidae ) — plēvspārņu kārtas dzimta. Daudzu s. kāpuri dzīvo kolonijās, pašu veidotos satīklojumos uz skuju un lapu kokiem. Ljā konst. 25 sugas. Priedēm kaitējumu nodara priežu audžu tīkllapsene ( Acantholyda posticalis ). ♂ 11,2 — 12,5 mm gari, ♀ 12 — 14,5 mm garas. Galva un krūtis ...

tauriņi Meža enciklopēdija
... Aegeridae ) ∆ dažkārt atgādina plēvspārņu dz. kukaiņus, piem. , lielais apšu stiklspārnis ( Sesia apiformis ) atgādina sirseni. Tā kāpuri barojas apšu, vītolu stumbra vai zaru koksnē. No tīklkožu dz. ( Yponomeutidae ) ∆ lielā skaitā savairojas ievu tīklkode ( Yponomeuta evonymella ), kuras kāpuri ...

skuju-lapu grauzēji Meža enciklopēdija
... salnsprīžotājs), tinēji (ozolu tinējs), ievu tīklkode. No plēvspārņiem bieži sastopami ∆ ir zāģlapsenes (parastā un iedzeltenā priežu zāģlapsene) un tīkllapsenes (priežu audžu tīkllapsene), no divspārņiem — skujlieces pangodiņš. Lai novērstu ∆ masveida savairošanos, veic netiešos (profilaktiskos ...