sugu maiņa Meža enciklopēdija
— dominējošās sugas nomaiņas process. ∆ bioloģiskā nozīme ir tāda, ka tā samazina negatīvo efektu, ko izraisa ilgstoša vienas s. dominēšana kādā teritorijā. Agroekosistēmā ∆ regulē cilvēks, ievērojot augseku. Mežaudzēs ∆ cēlonis var būt meža ekosistēmu dabiskās pārmaiņas ... sugu konkurence ...

izcirtuma aizzelšana Meža enciklopēdija
... augu intensīva sazelšana, kā arī daļēja augu sugu maiņa mikroklimata — apgaismojuma, temperatūras, gaisa un augsnes mitruma — pārmaiņu dēļ. ∆ ātrums un pakāpe gk. atkarīgi no augsnes auglības, t.i. , meža augšanas apst. tipa, kā arī izcirtuma pl. , nocirstās mežaudzes ... s. sastāva un vainagu ...

augseka meža kokaudzētavā Meža enciklopēdija
... maiņa ... izmantošanā. Tā kā koku sugu sortiments ir neliels (gk. priede, egle, bērzs) un izaudzējamā stādmater. daudzums ļoti atšķirīgs, savstarpēja šo s. maiņa nenodrošina optimālu augseku, tādēļ augsekā iekļauj papuves. Tā kā sējeņu un stādu audzēšanas ilgums nepārsniedz 2—3 g. ...

kokaugu fizioloģija Meža enciklopēdija
... Šie procesi ir vielmaiņa un enerģijas maiņa, kokaugu barošanās, augšana un attīstība, stresa fizioloģija. To norises īpatnības tiek pētītas atsevišķām koku un krūmu šķirnēm, sugām, audzēm.Kokaugiem salīdzinājumā ar lakstaugiem ir daudz būtisku morfol., anatom. un fiziol.... . atšķirību. ...

biomasa Meža enciklopēdija
... massa masa, liels gabals) — atsevišķu sugu organismu vai visu floras un faunas dzīvo organismu kopsvars. ∆ izsaka masas vienībās (mg, g, kg, t) uz zemes pl. vienību (m 2 , ha, km 2 ) vai ūdenstilpes, augsnes, iežu, atmosfēras tilp. vienību (cm 3 , l, m 3 ). Parasti dzīvo organismu ... ∆ izsaka sausnas ...

ekoloģiskā niša Meža enciklopēdija
... sugas ... kas ar laiku noved pie konkurēt mazāk spējīgās sugas izstumšanas. ∆ diferencēšanās vājina konkurenci, palielina sugu un indivīdu skaitu ekosistēmā.

eitrofikācija Meža enciklopēdija
... Par vides ∆ liecina arī mežaudzes strukt. maiņa beidzamajos gadu desmitos. Pēdējos 70 gados Ljā ir mazinājies oligotrofisko (barības vielām nabadzīgu) augteņu īpatsvars. Nabadzīgākā meža tipa — sila — platība 1940. g. bija 14,7%, bet 2000. g. sila un mētrāja kopējā pl.... . ir tikai 5,0% no mežu ...

augu miera periods Meža enciklopēdija
... maiņu ... iestājas ∆ dziļā miera posms. Atkarībā no koku sugas fiziol. īpašībām tas turpinās līdz XII vai I beigām. Šajā laikā ne paaugstināta t-ra , ne dienas gar. neietekmē pumpuru plaukšanas un augšanas procesu atsākšanos. Pēc dziļā miera posma augā pastiprinās ... augšanas stimulatoru ...

lapu sūnas Meža enciklopēdija
... sugu ... , no tām mežos 86 ģ. , ~210 sugas. ∆ iedala andreju ( Andreaeidae ; mežos nav izplatīta), sfagnu ( Sphagnidae ) un zaļsūnu ( Bryidae ) apakšklasē. Mežā ∆ pasargā augsnes virsējo slāni no izžūšanas, sekmē organ. atlieku mineralizēšanos. Vairākas ∆ s. veicina ... maiņām, tādēļ ...

augsnes nogurums Meža enciklopēdija
... sugas ... saīsinātas, augs nīkuļo, kaut gan augsnes auglība ir sugai atbilstoša. ∆ izskaidro ar augsnes mikrobiol. procesu vienpusību, toksisku vielu uzkrāšanos rizosfērā un augsnes nematožu kaitīgo ietekmi. ∆ novēršanai kokaudzētavā ... nepieciešama regulāra ...

mainība Meža enciklopēdija
— dzīvo organismu sugas indivīdu pazīmju dažādība, arī šīs dažādības rašanās process. Izšķir 2 galv. ∆ veidus: genotipisko jeb iedzimstošo ∆ un modifikatīvo jeb neiedzimstošo ∆ (modifikāciju rašanos). Genotip. ∆ ir viens no svarīgākajiem evolūcijas faktoriem, kas nodrošina ... s. vai popul ...

augu sūcēji Meža enciklopēdija
... raksturīgi komplicēti attīstības cikli, barības augu maiņa, cikliska partenoģenēze (♀ dzemdē dzīvus, no neapaugļotas olas attīstījušos kāpurus) un dzimumvairošanās (♀ dēj apaugļotas olas, kas pārziemo). Laputīm, kam ir nepilnīgs attīstības cikls, nav dzimumvairošanās,... , to partenoģenētiskās ...

iedzimtība Meža enciklopēdija
... maiņā,... ∆ , piem. , daudzām koku sugām (parastajam dižskābardim, parastajam skābardim, parastajai kļavai, parastajam ozolam, parastajam osim u.c. ) ir zināmas raiblapu formas, par kurām atbild citoplazmā lokalizētie gēni. ∆ nosaka ne tikai organismu līdzību paaudžu maiņā, bet arī nodrošina ...

klaidoņpeles Meža enciklopēdija
... maiņas ... no peļveidīgajiem grauzējiem.Ljā konst. 3 ∆ sugas. Svītrainā jeb lauka ∆ ( A.agrarius ) atšķirama pēc tumšās svītras, kas stiepjas pāri mugurai no pieres līdz astei. Sastopama ļoti bieži, gk. lauks. zemēs un tām piegulošās mežmalās, krūmājos, aizaugušos ... izcirtumos, bet mežā ...

lapa Meža enciklopēdija
... veic fotosintēzi, transpirāciju, gāzu maiņu (elpošanu). No šiem procesiem zināmā mērā atkarīga auga augšana un produktivitāte. Lapai parasti izšķir ∆ plātni (tajā noris visi fiziol. procesi), ∆ kātu (tas pavērš ∆ labākajā stāvoklī pret gaismu, mazina lietus un krusas ... brāzienus pret ...