Atbildes, kuras tu meklē
Rīgas Latviešu biedrības karogs

Tautības un etniskās grupas
Kultūra
Pilsētas un novadi
Izglītība un zinātne


1868-1940, atjaunota 1989

Rīgas Latviešu biedrība

Viena no vecākajām un nozīmīgākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām. Radās no 1868.2.III (pēc vecā stila 14.III) dibinātās palīdzības biedrības bada piemeklētajiem igauņiem. Šī biedrība ("Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem") vāca ziedojumus un rīkoja teātra izrādes līdzekļu iegūšanai. Jau pēc dažiem mēnešiem izdevās panākt ģenerālgubernatora atļauju pārveidot šo palīdzības organizāciju par Latviešu biedrību. Biedrības statūti apstiprināti 1868.12.X. (pēc vecā stila 24.X). Gada beigās divas reizes nedēļā sāka iznākt biedrības laikraksts "Baltijas Vēstnesis".

Rīgas Latviešu biedrības paspārnē darbojās vairākas komisijas, kurām bija liela nozīme latviešu tautas izglītības un kultūras attīstībā, kā arī tautas vienošanā. No tām nozīmīgākās bija Zinību komisija (1869), Mūzikas komisija (1888), un Derīgu grāmatu nodaļa.

Zinību komisija organizēja latviešu vēstures un kultūras pētīšanu, popularizēja latviešu literatūru un valodu, vāca tautas folkloru. Šī komisija 1896 sarīkoja arī pirmo latviešu etnogrāfijas izstādi, kuras eksponāti kļuva par Rīgas Latviešu biedrības muzeja pamatu. 1904 tika nodibināta Valodniecības nodaļa, kas K. Mīlenbaha (vēlāk Jāņa Endzelīna) vadībā rūpējās par latviešu valodas pētīšanu, pareizību un terminoloģijas izstrādāšanu. 1908 šās nodaļas pārziņā darbu sāka Ortogrāfijas komisija, kas izstrādāja mūsu pašreizējās ortogrāfijas pamatus. Komisija izdeva "Rakstu krājumu" (1-20, 1876-1930), kurā publicēti savāktie materiāli, pētījumi un apcerējumi.

1932 Zinību komisiju pārveidoja par Zinātņu komiteju, kur darbojās īpaši ievēlēti Latvijas Universitātes docētāji.

Mūzikas komisija organizēja tautas dziesmu melodiju vākšanu, izdeva Andreja Jurjāna "Latvju tautas mūzikas materiālus" (1-5, 1894-1921), "Latvju deju" partitūru un 10 kora dziesmu krājumus A.Jurjāna redakcijā (1889-1914), kā arī rīkoja dažādus koncertus.

Derīga grāmatu nodaļa sākumā bija Zinību komisijas apakšnodaļa, no 1908 - patstāvīga nodaļa, kas izdeva un izplatīja plašam lasītāju lokam piemērotas grāmatas (>1milj. kopmetienā). Lielākais šās nodaļas izdevums bija "Konversācijas vārdnīca" burtnīcās (1-99, 1903-1921). Tā ir pirmā plašākā enciklopēdija latviešu valodā, un tajā savākts ievērojams faktu krājums.

1940 VII Rīgas Latviešu biedrība tika likvidēta. Tās ēku 1940-1941 un 1944-1989 I aizņēma PSRS Baltijas kara apgabala virsnieki.

Rīgas Latviešu biedrība tika atjaunota 1989. g. 14.I

Rīgas Latviešu biedrībā darbojas732 biedri (dati uz 18.02.2011.), to skaitā 6 RLB Goda biedri - Vaira Vīķe - Freiberga, Guntis Ulmanis, Jānis Stradiņš, Imants Ziedonis, Imants Kokars un Andris Kolbergs. 2010. g. biedrībā uzņemti 188 jauni biedri - 2011. g. pirmajos mēnešos - 36.

Galvenie RLB mērķi mūsdienās ir:

sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tautas tradīcijas, nacionālo identitāti un latvisko dzīves veidu; veicināt latviešu nacionālās piederības un valstiskās apziņas nostiprināšanos; sekmēt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību; aktīvi iesaistīties Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības un kopšanas darbos un tautas kultūras dzīves atveseļošanas pasākumos; apzināt latviešus visā pasaulē, sadarboties ar viņiem, izzināt viņu sasniegumus saimniecībā, zinātnē un kultūrā un rūpēties par šo sasniegumu izmantošanu Latvijā; veicināt latviešu vienotību visā pasaulē; sekmēt svešatnes latviešu atgriešanos viņu etniskajā tēvzemē Latvijā; parādīt Rīgas un Latvijas vietu pasaules kontekstā.

RLB darbībā liela nozīme ir tās vadītāja personībai, kas zināmā mērā nosaka tās darbības virzienus un raksturu.

2010. g. 3. II RLB priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts Ingmārs Čaklais (valdes locekļu atbalsta trūkuma dēļ no amata atkāpies 2011. g. augustā). 2011. g. 3. VIII par RLB priekšsēdētāju ievēlēts Guntis Gailītis.
2010. g. bija pārmaiņu laiks: RLB pirmo reizi piedalījās Starptautiskajā akcijā „Muzeju nakts", iegūstot plašu rīdzinieku atsaucību. Pēc ilgāka pārtraukuma RLB namā atkal tika organizēta pavasara balle, notika arī vairākas svarīgas diskusijas.

Izmantotā literatūra:

  1. Rīgas Latviešu biedrība sešos gadu desmitos. 1868-1928., R., 1928.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012