Atbildes, kuras tu meklē
"Raiņa portrets"
E.Smiļģis par Raini
"Kad nakts"
Rainis un Aspazija Durbē
Rainis un Aspazija
Raiņa kapa pieminekļa fragments

Politiskās attiecības
Kultūra
Personālijas


1865-1929

Rainis   (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns) 

Dzejnieks. Dzimis 1865.11.IX Ilūkstes apriņķa Dunavas pagasta Varslavānos, muižas rentnieka ģimenē. Beidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju (1883) un Pēterburgas universitātes Juridisko fakultāti (1888). No 1889 strādāja Viļņas apgabaltiesā par tiesneša amata kandidātu, pēc tam Jelgavā par advokāta A.Stērstes palīgu un rakstīja rakstus enciklopēdijai par juridiskiem un sociāliem jautājumiem.

1891-1895 Rainis bija laikraksta "Dienas Lapa" redaktors (sacerējis avīzei ~ 400 ievadrakstu). 1897, sākoties Jaunās strāvas dalībnieku arestiem, arestēja arī Raini, apsūdzot viņu piederībai pretvalstiskai slepenai organizācijai. 1897-1899 Rainis atradās izsūtījumā Pleskavā, 1899-1903 Slobodskā. 1897 Rainis salaulājās ar Aspaziju un 1903.g. pavasarī Rainis atgriezās Latvijā, dzīvoja Jelgavā un Jūrmalā. Trimdas laikā Rainis daudz tulkoja gk. pasaules klasiķu lugas. (H.Ibsena "Svētki Solhaugā", J.V.Gētes "Prometejs" un "Ifigēnija", A.Puškina "Boriss Godunovs", V.Šekspīra "Karalis Līrs", F.Šillera "Vilhelms Tells" un "Marija Stjuarte"), sacerēja dzejoļus, kas ietverti krājumā "Tālas noskaņas zilā vakarā" (1903). 1905.gada revolūcijas laikā Rainis mītiņos un sanāksmēs uzstājās ar runām, piedalījās Tautskolotāju kongresā. Viņa attieksme pret revolūciju atspoguļota dzejoļu krājumā "Vētras sēja"(1905). Šajā laikā publicēta arī drāma "Uguns un nakts".

1905.g. beigās Rainis un Aspazija devās trimdā uz Šveici, kur sākumā apmetās Cīrihē, pēc tam Kastanjolā pie Lugāno ezera.

Trimdā sarakstītais dzejoļu krājums "Klusā grāmata" (1909) ir 1905.gada revolūcijas varoņu piemiņas un varonības apliecinājums. 1910 Rainis sarakstīja poēmu "Ave sol" - himnu saulei, pārvērtību un dzīvības avotam. Turpmākajos gados līdz 1.pasaules karam Rainis radījis pašus filozofiskākos darbus: dzejoļu krājumu "Gals un sākums"(1912) un traģēdiju "Jāzeps un viņa brāļi"(publicēta 1919). 1915 tika uzrakstīta luga "Spēlēju, dancoju", kurā izcelta tautas garīguma lielā nozīme vēstures pagriezienu laikos. Jaunajā Rīgas teātrī tika izrādītas trimdā rakstītas Raiņa lugas "Zelta zirgs"(1909), "Indulis un Ārija"(1912), "Pūt, vējiņi"(1914).

Šveicē Rainis kļuva par Latviešu komitejas priekšsēdētāju un savos rakstos periodikā uzsvēra nepieciešamību tautām nodalīties nacionālās valstīs (1917). Šai laikā sarakstīta arī poēma "Daugava", kurā kā tautas glābēja izvirzīta patstāvīgas valsts ideja.

1920 IV Rainis un Aspazija, tūkstošiem cilvēku sveikti, atgriezās Latvijā. 1920 Raini kā Sociāldemokrātu partijas kandidātu ievēlēja Satversmes sapulcē, pēc tam Saeimā (1922, 1925, 1926). Rainis bija Dailes teātra līdzdibinātājs (1920) un tā pirmais direktors, 1921-1925 - Nacionālā teātra direktors, 1926-1928 izglītības ministrs. Šai laikā Rainis daudz ceļoja, apmeklēja arī Ēģipti un Palestīnu.

Izcilākais Raiņa mūža pēdējo gadu dzejas darbs ir "Dagdas skiču burtnīcas", kurā ietilpst dzejoļu krājumi: "Addio, bella!", "Čūsku vārdi", "Uz mājām" (dzejoļi sacerēti Kastanjolā), "Sudrabota gaisma" un "Mēness meitiņa". 20.gados labākais dramaturģijas darbs ir episkā, plašā traģēdija "Iļja Muromietis" (1923). Šim krievu varoņepam Rainis devis brīvu interpretāciju, to nosaucot par "vecuma traģēdiju", ko rada varoņa nespēja saprast jauno paaudzi. Ļaunuma bezspēcība akcentēta lugā "Mīla stiprāka par nāvi", kas teātrī uzvesta 1927.

1925 sāka iznākt Raiņa Kopoti raksti "Dzīve un darbi" 11 sēj. autora sakārtojumā (1925-1931), pēckara gados izdoti Kopoti raksti 30 sēj. (1977-1986), Raiņa tulkojumi 4 sēj. (1989-1990). No 1920 Rainis bija LU goda biedrs. 1940 Rainim piešķirts LPSR Tautas dzejnieka goda nosaukums.

Miris 1929.12.IX Jūrmalā, Majoros, apbedīts Rīgas jaunajos kapos, kas pēc tam nosaukti Raiņa vārdā. Kapa vietā 1932 izveidota koloniāde (arhit. P.Ārends), 1935 uzstādīts piemineklis (tēln. Kārlis Zemdega). Rīgā, Esplanādē Raiņa piemiņai atklāts pēc K.Zemdegas ieceres īstenots granīta piemineklis (tēln. A.Gulbis, L.Blumbergs).

Latvijā darbojās arī 3 Raiņa memoriālie muzeji: dzimtajās mājās - "Tadenava" (dib. 1966 Varslavānos), "Jasmuiža" (dib.1964) un Jūrmalā, Majoros Raiņa un Aspazijas memoriālā vasarnīca (dib. 1946).

Izmantotā literatūra:

  1. Krauliņš K. J.Raiņa dzīve un darbība (1865-1903). R., 1953
  2. Hausmanis V. Rainis un teātris. R., 1965
  3. Raiņa dramaturģija. R., 1973
  4. Raiņa gadagrāmata. R., 1975
  5. Kalniņš J. Rainis biogrāfisks romāns. R., 1977.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012