Atbildes, kuras tu meklē

Kultūra


Pārskats par Latvijas kultūru

Latvijai ir bagāts un daudzveidīgs kultūras potenciāls (pieminekļi, muzeji, kultūras pasākumi), ko var izmantot valsts tautsaimniecības attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšanai.

Dainas

Latvieša īpatnās domāšanas pamati atspoguļoti tautas dainās, kur apcerēts itin viss, sākot ar rasas pilienu un beidzot ar Visumu. Plašākais latviešu tautas dziesmu izdevums ir Krišjāņa Barona sakārtotās Latvju dainas (I -VI, 1894-1915), kur apkopoti 217 996 tautas dziesmu teksti. K. Barons tautas dziesmas sagrupējis pēc cilvēka mūža rituma (bērnība- precību laiks- mūža nogale). Lai atvieglotu darbu, K. Barons pasūtīja skapi ar atvilktnēm, kur ievietot uz mazām zīmītēm uzrakstītās latvju dainas. Tā Dainu skapis tautiskā romantisma laikā 19. gs. kļuva un līdz mūsdienām ir latviešu nacionālās identitātes simbols. 2001. gadā Dainu skapis tika izraudzīts iekļaušanai Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) programmas Pasaules atmiņa reģistrā.

Dziesmu svētki

Latvija var lepoties arī ar bagātu folklorā balstītu mutvārdu un nemateriālo mantojumu. Tam piederīga ir arī 130 gadu ilgā Dziesmu svētku tradīcija, kas dzimusi Centrālajā Eiropā, taču īpaši krāšņi uzplaukusi un saglabājusies tikai Baltijas valstīs. Kori un dejotāji no visas Latvijas ik pēc 5 gadiem pulcējas Rīgā kopīgam priekšnesumam, kad vienotā korī apmēram 20 tūkstoši dziedātāju dzied daudzbalsīgu repertuāru, bet 15 tūkstoši dejotāju stadionā veido tautas deju rakstus.

Dziesmu svētku kustību Latvijā aizsāka apvienoto koru koncerti, no kuriem pirmais notika 1864. gadā Dikļos. I vispārējie Latvijas Dziesmu svētki notika Rīgā 1873. gadā. Svētku rīkotāja bija Rīgas Latviešu biedrība. Šajos svētkos piedalījās 45 kori un Irlavas skolotāju semināra orķestris. Notika arī dziesmu karš. Svētku repertuārā bija garīgās dziesmas un latviešu tautas dziesmas Franča Šūberta u.c. ārzemju komponistu dziesmas. Virsdiriģenti bija Indriķis Zīle un Jānis Bētiņš. Dziesmu svētku tradīciju nespēja salauzt arī padomju varas laiks, kaut arī tika nežēlīgi manipulēts ar svētku ideju. Dziesmu svētki Latvijā 1990. gadā sakrita ar Trešās atmodas kustības virsotni, bet nākamie 21., 22., 23. (1993., 1998. un 2003.gadā) tika svinēti jau neatkarību atguvušā valstī.

Jāņi

Par populārākajiem latviešu tradicionālajiem svētkiem tautā uzskata Jāņus vai Līgosvētkus. Šiem svētkiem ir dziļa simboliska jēga latviešu tautā. Līgovakaru svin 23. jūnijā, bet Jāņus nākamajā dienā - 24.jūnijā. Svinamās dienas sakrīt ar vasaras saulgriežiem un šo svētku svinēšanā saglabājušās daudzas senas tradīcijas. Svētku norises galvenā sastāvdaļa ir zāļu plūkšana, ozollapu un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku un lopu pušķošana ar savvaļas ziediem un augiem, ceremoniālās jāņuguns dedzināšana un īpašu līgodziesmu dziedāšana. Rituāla cienasts ir Jāņu siers un miežu alus.

Rīgas vēsturiskais centrs

Unikāla vērtība ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules kultūras mantojuma kontekstā ir Rīgas vēsturiskais centrsar viduslaiku, jūgendstila un 19.gs. koka arhitektūru, kas 1997. gadā iekļauts UNESCO prestižajā Pasaules Kultūras un dabas mantojuma sarakstā.

Rīgas pils

1330. gada 15. jūnijā Livonijas ordeņa mestrs Eberhards ielika pamatakmeni vietā, kur Rīgas pilsētai saskaņā ar noslēgto miera līgumu vajadzēja uzcelt ordeņbrāļiem jaunu pili. Pils tika pabeigta tikai 1515.gadā. Kad Rīgas pili savā īpašumā ieguva Latvijas valdība, tā nolēma padarīt šo celtni par prezidenta mītni. Pilī iekārtoja prezidenta darba kabinetu, bet agrākās gubernatora pieņemamās telpas tika nolemts pārbūvēt par valsts reprezentācijas telpām.

Īpaši plaši būvdarbi pilī notika 1938.gadā. Tika uzbūvēts Trīszvaigžņu tornis, kuru rotāja zelta zvaigznes un prezidenta standarts, kā arī milzīga Svētku zāle.

Brīvības piemineklis

Par neapstrīdamu Latvijas neatkarības simbolu kļuvis Brīvības piemineklis. Tas būvēts no 1931. līdz 1935.gadam par tautas saziedotajiem līdzekļiem. Pieminekli veidojis latviešu tēlnieks Kārlis Zāle. Monumenta pamatā esošās skulpturālās grupas ilustrē atsevišķus nozīmīgus brīžus Latvijas vēsturē, bet pieminekļa smaile noslēdzas ar Brīvības tēlu - sievieti, kas simbolizē Latvijas suverenitātes ideju. Pie Brīvības pieminekļa pakājes nekad netrūkst ziedu, kas te tiek nolikti dziļā cieņā pret tiem, kas veidojuši valsti un neatkarības cīņu laikā upurējuši savu dzīvību nacionālas valsts un tautas labklājības labad.

Rundāles pils

Rundāles pils ir nozīmīgākais baroka un rokoko arhitektūras piemineklis Latvijā.

Pils pamatakmeni savai vasaras rezidencei 1736. gadā lika Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons. Tās arhitekts bija Frančesko Bartolomeo Rastrelli, bet mākslinieki no Pēterburgas. Būvdarbos vienlaikus bija nodarbināti gandrīz pusotra tūkstoša cilvēku. 1812. gada karā pils pirmo reizi tika izdemolēta. Drīz - 1822. gadā - to atjaunoja. Grāfu Šuvalovu dzimtas laikā (1822-1920) pilī atkal valdīja klusums. Pirmā pasaules kara gadi nesa jaunus postījumus. 1933. gadā aizsākto restaurāciju pārtrauca Otrais pasaules karš, bet 40. gados pilī ierīkoja graudu noliktavu, uz parketa sabēra slapju labību.

Tikai 1972. gadā tika uzsākta Rundāles pils ansambļa restaurācija. Šeit izveidoja muzeju. Pils ansamblis aizņem vairāk nekā 60 hektārus. Ēkas divos stāvos ir 138 telpas. Pirmā stāva galerijas un abas parādes kāpņu telpas, kā arī Mazā galerija ir vienīgie Rastrelli agrīnā stila paraugi.

Aglonas bazilika

Tālu pāri Latgales zaļajiem pakalniem un zilajiem ezeriem balti un cēli augšup tiecas cēlie Aglonas bazilikas - Latvijas Romas katoļu baznīcas centra torņi, kā aicinādami arī cilvēku garu tiekties uz gaismu un skaidrību. Katru gadu 15. augustā te pulcējas tūkstošiem cilvēku, kuri pirms tam mērojuši garu ceļu.

1993. gada 9. septembrī Aglonā par Latviju un tās ļaudīm aizlūdza pāvests Jānis Pāvils II.

Baznīca celta baroka stilā (itāļu gaumē) ar 2 trīspakāpju torņiem. Fasādē un baznīcas iekšpusē jūtama klasicisma ietekme. Baznīca ir 45 m gara, 23 m plata un tai ir 56 m augsti torņi. Te var sanākt apmēram 6000 cilvēku.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012