Atbildes, kuras tu meklē
Hercoga guļamistabas plafons Rundāles pilī
Porcelāna kabineta sienas fragments
Skats uz Rundāles pils vārtiem un pagalmu
Grāfu Šuvalovu ģerbonis
Grāfs V.Zubovs
Hercoga guļamistaba
Rundāles pils Austrumu parādes kāpņu telpa
Rundāles pils Zelta zāle
Rundāles pils Baltā zāle

Kultūra
Pilsētas un novadi


18-21.gs.

Rundāles pils

1735.g. vasarā tag. Bauskas rajonā Ernsts Johans Bīrons nopirka Rundāles muižu kompleksu un rudenī Rundālē ieradās Krievijas galma arhitekts, grāfs F.B.Rastrelli, lai izstrādātu jaunās pils projektu. Pils apbūves komplekss bija iecerēts pēc Eiropas valdnieku rezidenču parauga. Ķieģeļu apdedzināšanai tika uzcelti 12 jauni cepļi, par kokmateriālu piegādi noslēgts līgums ar Jāni Šteinhaueru, nolīgti vairāki simti Kurzemes un Pēterburgas amatnieku. 1736 V jaunbūvei ielika pamatakmeni, bet 1737 bija uzcelti visi 3 pils korpusu mūri (ārējais izmērs 100(86m). 1738 celtne bija apjumta un sākās darbs pie interjeriem. Krievu podnieki darināja zili apgleznotās podiņu krāsnis, no Pēterburgas tika atvesti gatavi logu rāmji, durvis, čuguna rotājumi, ieradās dekoratīvā apmetuma meistari.

1737 E.J.Bīrons sāka galvenās rezidences - Jelgavas pils būvi. Līdz ar to Rundāle ieguva vasaras pils lomu un darbi tur tika sašaurināti un vienkāršoti. Uz Jelgavu pārveda Rundālei domātos fasādes čuguna rotājumus, podiņu krāsnis, parketu, arī baznīcas altāri un kanceli (vēlāk tie nokļuva Pēterburgā). 1740 pēkšņi hercoga karjera beidzās, viņa īpašumus pārņēma valsts un darbi pilī tika pārtraukti. No 1742 sākās materiālu un hercoga Kurzemes piļu iekārtu izvešana uz Krieviju. Daļā Rundāles pils telpu iekārtoja krievu armijas pārtikas noliktavas.

Darbi pils celtniecībā atsākās drīz pēc hercoga atbrīvošanas. 1765 ieradās Berlīnes tēlnieks J.M.Grafs, 1766 par galma arhitektu un darbu vadītāju sāka strādāt S.Jesens, no Pēterburgas atbrauca itāļu gleznotāji F.Martini un K.Cuki. Pils 2.būvperiodā pārmainījās tās ārējā arhitektūra - nojauca augsto vārtu torni, pārplānoja staļļu kompozīciju un pils telpas.

Reprezentāciju telpu komplekss pilī sākās ar grezno Zelta zāli - hercoga pieņemšanas telpu, kur atradās arī hercoga tronis. Austrumu korpusa galā bija Baltā zāle - pils deju zāle ar Ovālo porcelāna kabinetu, bet centrālā korpusa vidū atradās hercoga guļamistaba.

Pils situācijas plānā F.B.Rastrelli bija iezīmējis arī pils parka projektu - barokālu "franču dārzu" ar celiņu labirintu, cirptiem kociņiem un dzīvžogiem, ko apņem kanāls.

Pēc hercoga E.J.Bīrona nāves Rundāles muiža kopā ar citām muižām pārgāja hercogienes atraitnes īpašumā. Rundāles pils patika arī jaunajam hercogam Pēterim Bīronam un tā tika izmantota reprezentācijai un ballēm visu hercogistes pastāvēšanas laiku līdz 1795.

Krievijas imperatore Katrīna II 1795 Rundāles muižu kompleksu uzdāvināja grāfam V.Zubovam (viņa laikā celts krogs; nodega 1942, atjaunots 1974-1977), no 1804 Rundāle piederēja viņa brālim kņazam P.Zubovam, no 1822 - kņaza atraitnei, kas aprecējās ar grāfu Šuvalovu.

Ēka cietusi Napoleona I karagājienā uz Krieviju (1812), kad tur bija apmetušies karavīri un ierīkots hospitālis un 1.pasaules kara gados. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas ēka sākumā piešķirta Zemkopības ministrijai, vēlāk Izglītības ministrijai. 30.gados pēc restaurācijas pils nodota publikas apskatei. Pēc 2.pasaules kara pilī darbojās skola. Nolaistā ēka, kurā pēckara gados glabājušies graudi, 1972 tika nodota jaundibinātajam Rundāles pils muzejam. Sākās pils ansambļa restaurācija, kas ar valsts piešķirto finansējumu turpinājās līdz 1992. gadam. No 1999. g. restaurācijai līdzekļi bija jāpelna ar ienākumiem no maksas pakalpojumiem, daļēji - no sponsoru ziedojumiem un atbalsta fondu līdzekļu piešķīrumiem. Muzejs akreditēts 2001. gadā.

2002. g. muzejs apbalvots ar starptautiskā fonda “Pro Europa” goda balvu, bet 2003. g. ar starptautiskā fonda “Nostra Europa” diplomu par veikumu kultūras mantojuma saglabāšanā.

No 2004. 6.V pils apmeklētājiem pēc 18. gs. unikālā parketa restaurācijas apskatei atvērta hercoga guļamistaba. Šo parketu 1739. g. pēc arhitekta B. F. Rastrelli zīmējuma izgatavojis galdniecības meistars Egers, bet restaurāciju sponsorējis Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons. 2004. g. vasarā apmeklētājiem tika atvērts arī hercogienes buduārs pils Rietumu spārnā.

2007. g., pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un valsts piešķirtajam finansējumam, sākās pils rietumu, austrumu, ziemeļu un iekšpagalma fasāžu restaurācija. Apjomīgo darbu pabeidza 2008. gada augustā.

2007., 2008. g., izmantojot ERAF finansējumu, rekonstruēja pils rietumu un austrumu fasāžu kāpnes. 2010. g. pabeigta pils austrumu puses vārtu restaurācija un rekonstruētas četras vainagojošās vāzes, 2007., 2008. g., izmantojot ERAF finansējumu, rekonstruēja pils rietumu un austrumu fasāžu kāpnes. 2010. g. pabeigta pils austrumu puses vārtu restaurācija un ekonstruētas četras vainagojošās vāzes, bet 2011. g. pabeigta biljarda zāles un Lielās galerijas sienu gleznojumu fragmentu restaurācija (ar SIA Skonto būve atbalstu). 2012. g. 24. V atklāta Rundāles pils muzeja pastāvīgā ekspozīcija No gotikas līdz jūgendstilam, kas iecerēta, lai daļēji aizpildītu Eiropas Dekoratīvās mākslas muzeja trūkumu Latvijā. 2013. 24. VII atklāts restaurētais hercoga otrais darba kabinets, kas Rundāles pils interjeru vidū ieņem īpašu vietu, jo tā ir vienīgā apartamentu telpa, kuras sienas ir apgleznotas.

2014. gadā muzeja telpu restaurācija ir pabeigta. Rundāles pils telpu restaurācijai no 1972. līdz 2014.gadam iztērēti 8 420 495 eiro, no Borisa un Ināras Teterevu fonda restaurācijas programmas telpu restaurācijai saņemts atbalsts 800 000 eiro. Kopumā mecenāti Rundāles pili atbalstījuši ar vienu miljonu eiro.

Pilī tiek rīkotas tematiskas izstādes, kā arī ir ierīkotas atsevišķas pastāvīgās ekspozīcijas. Tiek gatavotas telpas Eiropas dekoratīvās mākslas ekspozīcijai pils rietumu korpusa 1.stāvā.

Franču dārzā ir apskatāms ornamentālais parters, trīs baseini ar strūklaku, zaļais teātris, holandiešu un Zilais boskets, kā arī Rožu dārzs.

Izmantotā literatūra:

  1. Lancmanis I. Rundāles pils. R., 1994
  2. Ernsts Johans Bīrons [katalogs]. Rundāle, 1992.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012