Atbildes, kuras tu meklē
A.Upīts
Ilustrācijas A.Upīša romānam "Zaļā zeme"
A.Upīts

Kultūra
Personālijas


1877-1970

Upīts Andrejs

Rakstnieks, literatūras zinātnieks, kritiķis. Dzimis 1877.4.XII Rīgas apriņķa Skrīveru pagasta Kalniņos rentnieka ģimenē. Beidzis pagastskolu, pēc tam pašmācības ceļā sagatavojies skolotāja eksāmenam Rīgā, Nikolaja ģimnāzijā (1896). 1897 strādāja par palīgskolotāju Mangaļu pagastskolā. 1901 nolika mājskolotāja eksāmenu un 1902 dabūja darbu Rīgā. Šai laikā A.Upīts pievērsās rakstniecībai, rakstīja gk. stāstus par lauku dzīvi ("Mazie cilvēki", 1901-1906).

1908-1915 A.Upīts dzīvoja Skrīveros, kur nodevās pašizglītībai un rakstniecībai, kā arī piedalījās vairāku žurnālu un laikrakstu redkolēģiju darbā. Publicējis "Robežnieku" triloģijas pirmās daļas - "Jauni avoti"(1909) un "Zīda tīklā"(1912), romānus "Sieviete"(1910), "Pēdējais latvietis"(1913), kā arī viencēlienus, dzejoļus, kritikas rakstus un apcerējumus.

1917 strādāja Rīgas Strādnieku deputātu padomes izpildkomitejā un publicistikā aizstāvēja "proletariāta virsvaras" nodibināšanu. 1917/1918.g. ziemā apcietināts. Pēc atbrīvošanas uzturējies Skrīveros. Padomju varas laikā 1919 Rīgā vadīja Izglītības komisariāta Mākslas nodaļu. Šai laikā publicējis noveļu krājumu "Atkusnī" un dzejojumu "Piektais cēliens". Pēc padomju varas krišanas kopā ar padomju valdību atkāpies uz Rēzekni, pēc tam uz Veļikije Lukiem un Maskavu. Tur pabeidzis apcerējumu "Proletāriskā māksla" (1920).

1920 IV atgriezies Latvijā, bijis apcietinājumā Centrālcietumā, pēc galvojuma atbrīvots, vēlreiz apcietināts, atbrīvots sakarā ar Satversmes sapulces izsludināto amnestiju. Cietumā sarakstījis noveļu krājumu "Vēju kauja"(1920) un lielāko daļu "Robežnieku" triloģijas 3. romānam "Ziemeļa vējš" (1921).

1920-1940 A.Upīts dzīvoja gan Rīgā, gan Skrīveros, rediģēja žurnālu "Domas"(1924-1930), atjaunoja savu recenziju sēriju "Ar Ušņu duramo". Šai laikā sarakstīti romāni "Jāņa Robežnieka pārnākšana"(1932), "Jāņa Robežnieka nāve"(1933) un "Vecas ēnas"(1934), kā arī epopeiskas ievirzes vēsturisko romānu cikls "Laikmetu griežos"(1937-1940). Kopā ar R.Egli sarakstījis "Pasaules rakstniecības vēsturi" (1-4, 1930-1934).

Pēc Latvijas okupācijas (1940) A.Upīts kļuva par Latvijas Tautas Saeimas, no 1941 par LPSR AP deputātu. 1940-1951 bija LPSR AP Prezidija priekšsēdētāja vietnieks, vienlaikus arī žurnāla "Karogs" redaktors (1940-1941; 1945-1946). 1941-1944 A.Upīts kopā ar padomju aktīvistiem dzīvoja Kstiņinā, Kirovas apkaimē. 1944.g. rudenī atgriezās Latvijā un kļuva par LVU docētāju (profesors 1945-1951). Pēc tam piedalījās ZA Valodas un literatūras institūta dibināšanā un bija tā pirmais direktors (1946-1951), LPSR ZA akadēmiķis (1946). A.Upīts bija arī Rakstnieku savienības priekšsēdētājs (1944-1954), no 1954 - goda priekšsēdētājs. Šai laikā publicēts A.Upīša romāns "Zaļā zeme", par ko 1946 piešķirta PSRS Valsts prēmija. Izdoti Kopotie raksti 22.sēj. (1946-1954).

Mūža nogalē A.Upīts nodevās neauglīgai sociālistiskā reālisma attīstības pētīšanai, noliedza romantismu kā literatūras virzienu un sarakstīja nievājošu apcerējumu par latviešu literatūru emigrācijā ("Bezsaules noriets", 1967).

Pēc A.Upīša darbiem uzņemtas kinofilmas "Laikmetu griežos" (1981) un "Ja mēs visu to pārcietīsim" (1987).

1943 A.Upītim piešķirts LPSR Tautas rakstnieka goda nosaukums, 1957- LPSR Valsts prēmija. Nodibināta A.Upīša prēmija literatūrā.

Miris 1970.17.XI Rīgā, apbedīts Meža kapos.

Rakstnieka piemiņai 1982 Rīgā, Kronvalda parkā uzcelts piemineklis (tēln. A.Terpilovskis). Skrīveros atrodas A.Upīša memoriālmāja, bet pēdējā dzīves vietā Rīgā, Brīvības ielā 38 - 4 - memoriālais muzejs.

Izmantotā literatūra:

  1. Tautas rakstnieka Andreja Upīša 85.gadi. R., 1962
  2. Atmiņas par Andreju Upīti. R., 1977
  3. Bērsons I. Padomju Latvijas rakstnieki. R., 1976.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012