Atbildes, kuras tu meklē
O.Vācietis
"Skumja dziesma"

Kultūra
Personālijas


1933-1983

Vācietis Ojārs

Dzejnieks. Dzimis 1933.13.XI Valkas apriņķa Trapenes pagasta Dumpjos kalpa ģimenē. Beidzis Gaujienas vidusskolu (1952), pēc tam studējis LVU Filoloģijas fakultātē (1952-1957).

Strādājis laikraksta "Literatūra un Māksla" redakcijā un Latvijas Valsts izdevniecībā; 1958-1959 žurnāla "Liesma" līdzstrādnieks, žurnāla "Bērnība" atbildīgais sekretārs (1959-1962), Rīgas kinostudijas scenāriju kolēģijas redaktors (1962-1963), no 1968 - žurnāla "Draugs" atbildīgais sekretārs.

Pirmajā O.Vācieša dzejoļu krājumā "Tālu ceļu vējš"(1956) cildinātas jaunu ceļu alkas, ikdienas aktivitāte un jūtu tiešums. Šie motīvi turpināti arī krājumos "Ugunīs"(1958), "Krāces apiet nav laika"(1960). 60.gadu nozīmīgākais sasniegums ir krājums "Elpa"(1966), kurā laikmeta traģiskie notikumi atsegti kā cilvēka izvēles robežsituācijas, aizstāvot patiesību. Globālās atbildības cildinājums īpaši akcentēts poēmā "Einšteiniāna". Poēmas "Nicināšanas pamatojums" un "Partijas piederība" atsegta divkosības un sociālās demagoģijas politika. Pasaules un cilvēka pārdzīvojumu universāls skatījums iezīmējas krājumos "Dzegužlaiks"(1968). "Aiz simtās slāpes"(1969), "Melnās ogas"(1971), "Zibens pareizrakstība"(1980), "Si minors"(1982). 1985 (pēc dzejnieka nāves) izdots dzejoļu krājums "Nolemtība", kurā ievietoti pēdējo gadu dzejoļi. Tiem raksturīga saasināta traģiskā izjūta, mīlestība uz dzīvi un tautu.

O.Vācietis rakstījis arī bērnu dzejoļus, kas izdoti krājumos "Sasiesim astes"(1967), "Kabata"(1976), izlase "Astoņi kustoņi"(1984) un prozu ("Tās dienas acīm", 1959), atdzejojis un tulkojis (M.Bulgākovs "Meistars un Margarita", 1979).

O.Vācieša dzeja atdzejota krievu, gruzīnu, bulgāru, ukraiņu, igauņu, angļu valodā. Vairāki O.Vācieša dzejas darbi komponēti (V.Kaminska oratorija "Par tiem, kas ceļā", 1963; Ģ.Ramana muzikāls tēlojums "Krāces apiet nav laika", 1967; I.Kalniņa "Balādes par Matisonu"; K.Kalniņa kantāte "Cilvēkam būt"; J.Porieša "Murrājamā dziesmiņa"). Tiek izdoti Kopoti raksti 10 sējumos (izdoti 1- 7, 1989- 1996).

1967 O.Vācietim piešķirta LPSR Valsts prēmija, 1972 LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums, 1977 LPSR Tautas dzejnieka goda nosaukums, 1982 PSRS Valsts prēmija.

Miris 1983.28.XI Rīgā, apbedīts Carnikavas kapos. O.Vācieša bij. dzīvesvietā Altonavas ielā (tag. O.Vācieša) ielā 19 1992 atvērts memoriālais muzejs.

Izmantotā literatūra:

  1. Bērsons I. Padomju Latvijas rakstnieki. R., 1976
  2. Ojāra Vācieša Piemiņas grāmata. R., 1984
  3. Peters J. Liels rakstnieks ir kultūras kristāls. Vācietis O. Kopoti raksti. 1.sēj. R., 1989.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012