Atbildes, kuras tu meklē
K. Baumanis "Dievs, svētī Latviju", jauktajam korim
Dievs, svētī Latviju, jauktajam korim
K. Baumanis "Trimpula" (Kā Dagava vaida), vīru korim
Trimpula (Kā Dagava vaida), vīru korim
Baumaņu Kārlis

Kārlis Baumanis (11.05.1835. Viļķenē - 10.01.1905. Limbažos)

Pirmo latviešu oriģināldziesmu autors gan korim, gan solistiem. Komponists - autodidakts, 1856. gadā beidzis Cimzes skolotāju semināru, strādā par vācu valodas skolotāju, privāti apgūst mūzikas teoriju Pēterburgā. Baumaņu Kārlis ir dedzīgs jaunlatvietis, asu, satīrisku rakstu autors Pēterburgas Avīzēs, pirmo dziesmusvētku organizēšanas līdzdalībnieks. Viņš izdod dziesmu krājumus Austra (1874) un Līgo (1874). Pēdējais pēc gubernatora pavēles tiek publiski sadedzināts. Rokrakstā paliek 1877. gadā sagatavotais krājums Dziesmu vītols. 270 vokālo darbu vidū labākās ir vīru kora dziesmas Daugavas laiviniekudziesma (Fricis Brīvzemnieks), Tēvijas dziesma (Lapas Mārtiņš), abas atskaņo Pirmajos Vispārējos latviešu dziesmusvētkos; Latviski lai atskan dziesmas (Lapas Mārtiņš), Trimpula (Kā Daugava vaida, Auseklis), ko atskaņo II dziesmusvētkos.

Bet Latvijas vēsturē paliek Dievs, svētī Latviju (komponista teksts), kas kļūst par Latvijas himnu 1920. gadā. Tā sacerēta jau 1873. gadā, bet cenzūra to neatļauj iekļaut kopkora repertuārā, tā atskan pirmo dziesmusvētku atklāšanas aktā Rīgas Latviešu biedrības namā. Vīru kora a cappella versija izdota krājumā Līgo, Austrā tiek publicēts variants jauktajam korim ar pavadījumu. IV dziesmusvētku programmā to cenzūrai piesaka ar nosaukumu Dievs, svētī Baltiju (1895. gadā Jelgavā), bet 1880. gadā, pirmajā latviešu simfoniskā orķestra partitūrā Latvju Vispārīgo dziesmu svētku maršs, to citē Jurjānu Andrejs.


Baumaņu Kārļa kordziesmu stils izaug no vācu Liedetiafe! tradīcijām:

• strofu (pantu) forma;

• maršveidīgs, punktēts ritms;

• akordu (korāļa) faktūra;

• enerģiskas, himniskas melodijas.

Vokālo duetu un solodziesmu nozīme vēsturiska, tie lielākoties ir satīriski darbi ar autora vārdiem, vērsti pret latviešu
inteliģences pārvācošanos (kārklu vāciešiem).Tāpat arī pirmajai latviešu tēvreizei - pirmajai garīgajai dziesmai korim ar
pavadījumu Mūsu Tēvs debesīs (1874) - vēlāk seko daudzu citu latviešu komponistu apgarotāki varianti.

© Anita Miķelsone. Izdevniecība Musica Baltica, 2005.