Darbnīcas "Baltars" porcelāns, 1925-1928. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājums. Izcils klasiskā modernisma un Art Déco formveides īstenojums mākslas porcelānā.

"Baltars" - porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīca, kuras ražojumi kļuva par izcilu klasiskā modernisma un Art Déco formveides īstenojumu šajā nozarē. Darbnīcas izveidotāji un tās vadošie mākslinieki bija ievērojamie gleznotāji Romans Suta un Aleksandra Beļcova, grafiķis Sigismunds Vidbergs; te strādāja arī gleznotāji Erasts Šveics un Lūcija Kuršinska. Tehniskos darbus, kas nodrošināja māksliniecisko ideju realizāciju, veica pieredzējis meistars Dmitrijs Abrosimovs; finansiāli darbnīcu atbalstīja žurnāliste Austra Ozoliņa-Krauze.

Nelielā kolektīva kopdarbības pamatā bija Romana Sutas ideja par nepieciešamību radīt Latvijā cilvēkvidi, kas vienotu tā laika moderno mākslu ar nacionālo tradīciju. Keramikas izstrādājumiem, kuru ražošanai Latvijā bija jau ilgstoša vēsture, vajadzēja kļūt par jaunā stila interjera sastāvdaļām. Pretstatā 19. gadsimtā dibināto lielo porcelāna un fajansa rūpnīcu masveida produkcijai, kas atkārtoja ārzemju centros radītās formas un dekoru, kā arī atšķirībā no etnogrāfisko paraugu tiešām stilizācijām, kuras kultivēja atsevišķi latviešu keramiķi, "Baltara" grupa tiecās rast nebijušu un īsti māksliniecisku apgleznoto porcelānu, kura dekors atbilstu latviešu tautas mākslas vispārīgām formveides kvalitātēm un vienlaikus apvienotos ar tā laika novatorisko virzienu (kubisma, konstruktīvisma, Art Déco) ierosinājumiem.

Laikā no 1925. līdz 1928. gadam "Baltara" mākslinieki radīja veselu virkni šedevru, kas jau tolaik guva starptautisku atzinību (divas zelta un vienu bronzas medaļu prestižajā Parīzes starptautiskajā dekoratīvo mākslu izstādē 1925. gadā) un tagad ieņem goda vietas Latvijas muzeju krātuvēs.

Katram no māksliniekiem bija savs individuāls rokraksts, tomēr viņu darbus vienoja spēja tēlojošus vai abstraktus motīvus organiski un daudzveidīgi iekļaut atraktīvās, mākslinieciski izmeklētās krāsu laukumu, līniju un ornamentu kompozīcijās. Ģeometriski stingras līnijas un struktūras mijās ar līgani liektām graciozām formām, spilgtu, noteiktu krāsu attiecinājumi - ar izsmalcinātām niansēm. Mākslinieki variēja kompozicionālās sakarības, te pielāgojoties šķīvja un tā spoguļa (centrālās daļas) aplim, te pakļaujot to vienotai ainai kā stājmākslā, te līdzsvarojot, te dinamizējot dekoru, regulāri ritmizējot vai brīvi izkārtojot tā elementus. Tikpat daudzveidīgi bija dekora atsevišķi motīvi: gan abstrakti, ģeometriski laukumi kubisma garā, gan abstrahēti tautiski ornamenti, gan stilizētas, gan reālistiskākas sadzīves ainas ar tēliem etnogrāfiskos vai sava laika tērpos, gan karnevāliskas vai eksotiskas Austrumu ainas, gan skarbās Latvijas politiskās vēstures atskaņas. "Baltara" porcelāns - ārkārtīgi radošs mākslinieku devums, kuru augsti novērēja jau laikabiedri un kas tagad kļuvis par Latvijas lietišķās mākslas vēstures augstāko virsotni.

Eduards Kļaviņš

© Tilde, 2011