Atbildes, kuras tu meklē

Meža un medību fauna, medniecība


ķauķi (Sylvia) — mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints. Dziedātājputni. Ķerm. gar. 13—15 cm, masa 13—20 g. Apspalvojums mugurpusē parasti tumšpelēks vai brūnganpelēks, vēderpuse baltgana vai gaišpelēka. Acis un knābis tumši. Kājas pelēkas. Grūti pamanāmi putni, jo pārsvarā uzturas lapotnē. Atklāti kokā sēž tikai dziedāšanas laikā. dziesmas ir skanīgas un melodiskas. Raksturīgi čerkstoši saucieni «ček-ček-ček», «čerr». Gājputni, ziemo Āfrikā. Ljā uzturas V—IX. Dzīvo dažādos mežos, kur ir bagātīgs pamežs, jaunaudzēs, arī krūmājos, parkos un dārzos. Pārtiek no kukaiņiem un to kāpuriem, kā arī no ogām. Kukaiņus nolasa no zariem un lapām, nereti barojas arī uz zemes. Ligzdo krūmos, eglītēs (līdz 1 m augstumam) vai lakstaugos. Ligzda kausveidīga, irdeni savīta no sausiem zāļu stiebriem, izklāta ar smalkām saknītēm un matiem. Dējumā 4—6 pelēcīgas olas ar brūnganpelēkiem raibumiņiem. Olu krāsa var būt stipri mainīga. Gadā 1—2 perējumi. Perē ♀ un ♂. Perēšanas ilgums 11—12 dienas. Mazuļi paliek ligzdā 10—12 dienas. Ligzdā un vēl kādu laiku pēc izlidošanas mazuļus baro abi vecāki. Ljas mežos sastopamas gk. 3 sugas: dārza, gaišais un melngalvas ķauķis. Dārza ķauķis (S.borin) sastopams ļoti bieži visā Ljā (ligzdo 500 000—700 000 pāru). Tā dziesma — ilga, «burbuļojoša» vīterošana. Gaišais (S.curruca) Ljā sastopams bieži (ligzdo 40 000—80 000 pāru). Tā dziesma samērā īsa; raksturīgākā ir tās nobeiguma daļa — lēns, klabošs trellis (no tā tautā radies putna nos. — melderītis). Melngalvas (S.atricapilla) sastopams ļoti bieži visā terit. (ligzdo 350 000—500 000 pāru). Tā dziesma — skaļa, melodiska, svilpojoša vīterošana.

I. Vilka

© Apgāds "Zelta grauds", 2005