Atbildes, kuras tu meklē

Meža un medību fauna, medniecība


ķauķīši (Phylloscopus) — mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints. Mazi dziedātājputni. Ķerm. gar. 11—13 cm, masa 8—10 g. Apspalvojums mugurpusē brūnganzaļgans, pelēkzaļš vai dzeltenzaļš, vēderpuse baltgana vai iedzeltena. Virs acs gaiša svītra. Knābis mazs, smails. Ļoti kustīgi un veikli putniņi, nemitīgi pārvietojas pa lapotni. Gājputni, ziemo Āfrikā. Ljā uzturas IV—X. Dzīvo dažādos mežos, arī parkos un dārzos. Pārtiek gk. no kukaiņiem un to kāpuriem, zirnekļiem, ko meklē koku lapotnē, krūmājos. Kukaiņus ķer arī lidojumā. Ligzdo uz zemes vai nelielā augst. virs zemes. Ligzda parasti labi nomaskēta, lodveidīga, ar ieejas atveri sānos, vīta no sausiem zāļu stiebriem, sūnām, lapām. Dējumā 5—7 baltas olas ar rūsganbrūniem raibumiņiem. Gadā 1—2 perējumi. Perē tikai ♀. Perēšanas ilgums ~2 nedēļas. Mazuļi paliek ligzdā ~14 dienas. Ljas mežos sastopamas gk. 3 sugas: čunčiņš (P.collybita), svirlītis (P.sibilatrix) un vītītis (P.trochilus). Šie putni vislabāk atšķirami pēc dziesmas. Čunčiņa dziesma ir ļoti raksturīga — diezgan vienmuļš un ritmisks «čuņ-čiņ čuņ-čiņ-čiņ», ko putns atkārto daudz reižu, pa starpu klusi tarkšķot. Sauciens — «fīiu». Čunčiņš Ljā sastopams ļoti bieži (ligzdo 500 000—600 000 pāru). Svirlīša dziesma ir maigs, melodisks trellis «sip sip sip sip-sip-sip-sip-sirrr», ko dažkārt ievada svilpienu virkne. Sauciens — žēls, melodisks svilpiens «tīīī». Svirlītis sastopams ļoti lielā skaitā visā terit. (ligzdo 1 000 000—1 300 000 pāru). Vītīša dziesma — maigu, melodisku svilpienu virkne ar krītošu intonāciju. Sauciens — «fīit». Vītītis sastopams ļoti bieži visā Ljā (ligzdo 500 000—600 000 pāru).

I. Vilka

© Apgāds "Zelta grauds", 2005