Atbildes, kuras tu meklē

Meža ekoloģija, tipoloģija, augsne, hidromeleorācija un kokaugu fizioloģija


amensālisms (gr.a.. priedēklis arnolieguma nozīmi + lat.mensa galds) — organismu savstarpējās attiecības, kurās viens organisms nomāc otru, pats paliekot neitrāls; nomācoši neitrālas koakcijas. ir plaši izplatīts augu valstī. Parasti ietekme īstenojas ar fizioloģiski aktīvu vielmaiņas (metabolisma) produktu starpniecību un tiek saukta par alelopātiju. Terminu ieviesis austriešu fiziologs H. Molišs (H. Molish; 1937. g.). No Ljas vietējām koku s. alelopātiski aktīvi ir priede, egle, ozols, osis, dižskābardis, baltalksnis. Noskaidrots, ka baltalksnis nomāc egļu sakņu trupes izplatību, bet oša un ābeļu sakņu izdalījumi tā piesātina augsni, ka to dīgsti nespēj izdzīvot. (Ar alelopātiju izskaidrojams augsnes nogurums, augseku nepieciešamība.) Tā kā alelopātijai ir selektīvs raksturs, tā ietekmē augsnes un augu s-bu sastāva veidošanos, kā arī šo s-bu sukcesijas gaitu. Savukārt priedes, kadiķi, mežloki, ķiploki, sīpoli, mārrutki izdala apkārtējā gaisā fitoncīdus — vielmaiņas produktus, kas nomāc vai pat iznīcina mikroorganismus, arī patogēnās baktērijas, vienšūņus un mikroskopiskās sēnes. Konst., ka 1 ha liela priežu jaunaudze izdala līdz 30 kg fitoncīdu diennaktī. Zināma arī ievu fitoncīdu nomācošā ietekme uz posmkājiem (kukaiņiem, ērcēm, zirnekļiem). Pastāv uzskats, ka plūškoki un suņmēles atbaida peļveidīgos grauzējus. Medicīnā plaši lieto antibiotiskās vielas (piem., penicilīnu, streptomicīnu), kas ir mikroorganismu vielmaiņas produkti un selektīvi nomāc mikroorganismus — dzīvn. un cilvēka infekcijas slimību izraisītājus. Lauksaimniecībā jāņem vērā, veidojot agrocenozes un to secību augsekā, mežs. — ierīkojot mistrotas meža kultūras.

I. Liepa

© Apgāds "Zelta grauds", 2005