Atbildes, kuras tu meklē

Meža atjaunošana, apmežošana, sēklkopība, selekcija un ģenētika


augseka meža kokaudzētavā — augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās. novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību pl. izmantošanā. Tā kā koku sugu sortiments ir neliels (gk. priede, egle, bērzs) un izaudzējamā stādmater. daudzums ļoti atšķirīgs, savstarpēja šo s. maiņa nenodrošina optimālu augseku, tādēļ augsekā iekļauj papuves. Tā kā sējeņu un stādu audzēšanas ilgums nepārsniedz 2—3 g., veidojas attiecīgi 3 vai 4 lauku augseka, t.i., 66—75% no kokaudzētavas derīgās pl. ik gadus aizņem stādmateriāls, bet pārējo — papuves. Ieteicamākā ir melnā papuve, ko rudenī tūlīt pēc stādmater. izrakšanas uzar 20—25 cm dziļumā. Lai apkarotu nezāles, nākamajā gadā papuvi vairākkārt kultivē, iestrādā organ. mēslus un, ja nepieciešams, kaļķo. Zaļmēslojuma papuve ieteicama trūdvielām nabadzīgā augsnē; sēj vieng. lupīnu, seradellu, lucernu, vīķu un auzu mistru vai citus tauriņziežus. Labi audzis, laikus un kvalitatīvi iestrādāts zaļmēslojums uzlabo augsnes strukt., aktivizē mikrobiol. procesus, palielina augiem uzņemamā izmantojamā slāpekļa, fosfora un kālija daudzumu aramkārtā.

I. Mangalis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005