Atbildes, kuras tu meklē
Augsnes erozija. Vēja erozijā atkailinātas priedes saknes

Meža ekoloģija, tipoloģija, augsne, hidromeleorācija un kokaugu fizioloģija


augsnes erozija (lat.erosio izskalošana, sairšana) — augsnes virskārtas nonešana vai noskalošanās. cēlonis var būt vēja vai ūdens darbība, kā arī nepareiza augsnes apstrāde. Erozijas procesā augsne zaudē ievērojamu daļu organisko vielu un citus augu barības vielu elem., pasliktinās tās fizikālās un ķīm. īpašības, samazinās auglība. Izšķir ūdens, vēja un agrotehnikas izraisītu augsnes eroziju.Ūdenserozija izplatīta paugurainā reljefā, kur lietus un kūstošie sniega ūdeņi sākumā izskalo nelielas, dažus cm dziļas vadziņas, kas vēlāk var veidoties par gravām. pakāpi nosaka reljefa slīpums, nokrišņu daudzums un augu sega. Cīņai pret ūdenseroziju ieteicama erodēto vietu apmežošana; smilšainās augsnēs piemērota priede un bērzs, bet bagātākās augsnēs — arī egle. Mālainās augsnēs preterozijas stādījumos izmantojams arī sarkanais ozols un lapegle. Nogāzēs karbonātaugsnēs var izveidot lazdu stādījumus.Vējerozija visvairāk skar viegla mehāniskā sastāva augsnes un piejūras kāpas. No lielām, ar augu segu vāji segtām platībām gada laikā lielā attālumā var aizpūst pat 5—10 cm biezu aramkārtas slāni. Labākā augsnes aizsardzība — meža aizsargjoslu stādījumi un kāpu smiltāju nostiprināšana.Agrotehniskā erozija izplatīta aramzemē pauguraina reljefa apstākļos. Ja arot augsni apvērš uz leju, notiek virskārtas (augsnes auglīgas daļas) sistemāt. pārvietošana un tīruma malā veidojas valnis. Paugura virsotnē atsedzas cilmiezis ar vāji attīstītu augu segu; šajās vietās kā sekundāra parādība iespējama arī ūdenserozija. Agrotehniskā iespējama arī līdzenumos, ja, aparot šaurus laukus, ik reizes vērš velēnu uz vidu, tad tīruma vidū veidojas saaruma valnis, bet malās — ieplakas ar erodēto augsni.

V. Kāposts

© Apgāds "Zelta grauds", 2005