Atbildes, kuras tu meklē
Viļņainā divzobe

Meža flora, sūnas, ķērpji un sēnes


divzobes (Dicranum)zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas (Dicranaceae)ģints. Divmāju, retāk vienmājas augi, kas dažādu ekol. faktoru ietekmē ir ļoti mainīgi. Parasti veido blīvas, gaišzaļas līdz tumšzaļas, retāk dzeltenbrūnas, bet pēc stāvēšanas ūdenī — gandrīz melnas velēnas. Stumbrs stāvs vai pacils, līdz 20 cm garš, maz zarots, ar rizoīdu tūbu vai bez tās. Lapas lancetiskas, ar dzīslu, taisnas vai sirpjveidīgi liektas, gludas vai šķērseniski viļņotas, sausā stāvoklī var būt sprogaini sagriezušās. Apmale gluda vai zobaina. Sporogoni 1—7, veidojas auga galotnē. Seta taisna. Sporu vācelīte cilindriska, līka vai taisna, nereti ar garenisku krokojumu. Peristoma zobiņi līdz pusei vai dziļāk dalīti 2 daļās. Vāciņš parasti ar garu knābīti, cepurīte kapucveidīga. Veģetatīvi var vairoties ar viegli lūstošām lapām vai ar vairzariņiem, kas klāti sīkām lapiņām. Ljā konst. 13 sugas. Tās sastopamas gk. mežos, izņemot D.bergeri un gluddzīslas divzobi(D.leioneuron; aizs.), kas izplatītas purvos. ļoti bieži aug uz minerālaugsnes, kūdras, meža nobirām, koku stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem. Vairāk izplatītās s. ir slotiņu divzobe (D.scoparium; sastopama silu un mētrāju zemsedzē, uz koku, it īpaši uz bērzu, stumbru pamatnes un trupošas koksnes) un viļņainā (D.polysetum; sastopama mežu zemsedzē uz nabadzīgas un vid. bagātas smilts un kūdras augsnes). Egļu mežos zemsedzē aug lielā divzobe (D.majus), bet silos un kāpās — maldinošā divzobe(D.spurium). Kalnu divzobe (D.montanum)bieži sastopama mežos uz egļu un melnalkšņu stumbru pamatnes, bet vairzaru divzobe (D.flagellare)pārpurvotos mežos uz nomīdītām takām un trupošas koksnes. Zaļā divzobe (D.viride)sastopama reti un ir aizsargājama; aug uz koku pamatnēm, laukakmeņiem. Tā ir vecu, maz skartu mitro mežu indikatorsuga. Arī pārējās ir retas.

A. Āboliņa

© Apgāds "Zelta grauds", 2005